Lietuviešu valodas mutiskie un rakstiskie tulkojumi

1

Meklējiet valodu risinājumus lietuviešu valodā? Sazinieties ar mums!

Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

TULKOJUMI LIETUVIEŠU VALODĀ

CIK MAKSĀ TULKOŠANA LIETUVIEŠU VALODĀ?

Mūsu birojā katra tulkojuma cena no/uz lietuviešu valodu tiek noteikta katram pasūtījumam individuāli. Cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.

VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

Jā, rakstisko un mutisko tulkojumu cenrādis no/uz lietuviešu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Mūsu tulkošanas projektu vadītāji vienmēr sniegs detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta sākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai precizētu tulkojumu izmaksas, sazinieties ar mums vai nosūtiet tulkojamo tekstu.

INTERESANTI FAKTI PAR LIETUVIEŠU VALODU

Lietuviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. Tā ir valsts valoda Lietuvā, savukārt kā mazākumtautības valodu to visvairāk izmanto Latvijā, Igaunijā, nedaudz arī Polijā un Baltkrievijā.

Lietuviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 4 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Tā pieder pie baltu valodu grupas un ir radniecīgākā latviešu valodai. Tā ir vissenākā no dzīvajām indoeiropiešu saimes valodām.

No trijām baltu valodām — lietuviešu, latviešu un prūšu valodas — seno indoeiropiešu pirmvalodas formu ziņā lietuviešu valoda ieņem 2. vietu: lietuviešu valodas gramatiskās formas ir krietni tuvākas indoeiropiešu pirmvalodai nekā latviešu valodas formas, taču tā ir modernāka par 18. gadsimtā mirušo prūšu valodu. Tātad šodien lietuviešu valoda ir vissenākā dzīvā indoeiropiešu valoda. Lietuviešu literāro valodu neietekmēja somugru valodas kā tas bija kuršu, zemgaļu, sēļu un latviešu valodām, tomēr somugru ietekme ir jūtama Lietuvas ziemeļos, kur agrāk bija kuršu, zemgaļu un sēļu apdzīvotās zemes. Šo valodu sajaukums visvairāk ir ietekmējis vārdu uzsvaru lietuviešu ziemeļu izloksnēs.

Lietuviešu valoda ir radniecīga latviešu valodai. Uzskata, ka abas valodas līdz 13. gadsimtam veidojušās kopīgi un tikai vēlāk sadalījušās divās atsevišķās valodās. Šo valodu pirmsākumi meklējami jau 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Baltijas jūras piekrasti apdzīvoja senās baltu ciltis.

Lietuviešu valodā izdala divus lielus dialektus – augštaišu un žemaišu. Abiem dialektiem ir trīs izloksnes, kas sīkāk iedalāmas 14 izlokšņu variantos.

Senākais lietuviešu valodas rakstības piemineklis saglabājies no 1525. gada – kāds liturģisks teksts, bet pirmā lietuviešu valodā iespiestā grāmata ir tapusi baznīcas vajadzībām 1547. gadā Kēnigsbergā ─ Martīna Mažvīda tulkoto katehismu, kas bija pirmā grāmata lietuviešu valodā. Grāmata sarakstīta dienvidžemaišu izloksnē, taču tajā sastopamas arī dažādās rietumaugštaišu izloksnes iezīmes. Šajā grāmatā apmēram 20% no visiem lietotajiem vārdiem bija aizguvumi, galvenokārt slāvismi. Kopš 16. gadsimta līdz 18. gadsimta beigām Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā pastāvēja divi rakstības varianti: austrumu rakstība, kas veidojās uz Viļņas apkārtnes austrumaugštaišu izloksnes pamata, kā arī vidus variants, kurš tapa Vidus Lietuvā pie Ķēdaiņu pilsētas, pamatojoties uz rietumaugštaišu izloksnes vietējo variantu.

Lielu artavu lietuviešu literārās valodas veidošanās procesā devis Jons Jablonskis (Jonas Jablonskis), kurš tās pamatā ir izmantojis augštaišu dialektu.

Lietuviešu literārā valoda ir veidojusies tautai smagos apstākļos, kad Krievijas Impērijas īstenotās rusifikācijas politikas dēļ, sākot no 1864. gada, aptuveni pusgadsimtu mūsdienu Lietuvas teritorijā bija aizliegts izdot grāmatas lietuviešu valodā, taču tās tomēr ieveda slepeni.

1863.─1904. gadā, kad Krievijas impērija savā teritorijā aizliedza jebkādu latīņu burtu izmantošanu (Lietuva tolaik piederēja Krievijas impērijai), daudzi cilvēki riskēja ar savu dzīvību, lai valstī ievestu lietuviešu grāmatas no Prūsijas. Mūsdienās šie grāmatu kontrabandisti ir nacionālie varoņi, un Lietuvā atrodas viņu pašaizliedzīgajam patriotismam veltīts piemineklis, kas, domājams, ir vienīgais šāda veida piemineklis.

Lietuviešu valodā visvairāk aizguvumu ir no slāvu (veckrievu baltkrievu, poļu, krievu) un ģermāņu valodām. Tas ir skaidrojams ar šo valodu vēsturisko ietekmi, kā arī ciešajiem sakariem starp Lietuvas lielkņazisti un Prūsiju. Bez šādiem aizguvumiem lietuviešu valodā vēl pastāv neliels skaits aizguvumu no somugru un citu baltu tautu valodām.

20. gadsimtā lielākais vairums aizguvumu ienāca tieši no krievu valodas.

Pēc neatkarības atjaunošanas ir pieaudzis aizguvumu skaits no angļu valodas (anglicismu).

Daudzi no populārākajiem lietuviešu personvārdiem ir saistīti ar dabu. Tas nāk no seniem laikiem, kad lietuvieši tāpat kā latvieši dzīvoja ciešā saskaņā ar dabu un mēdza saviem bērniem dot koku, dabas parādību vai ziedu vārdus. Daži vārdi, piemēram, Rūta (puķe, ārstniecības augs), Eglė (egle), Aušra (rīts), Gintaras (dzintars), ir izplatīti arī mūsdienās.

Viens no interesantākajiem faktiem par lietuviešu valodu un lietuviešiem – ir iespējams noteikt, vai sieviete ir precējusies pēc viņas uzvārda.

Ja lietuviete, apprecoties, izvēlas lietot vīra uzvārdu, viņas uzvārdam pievieno galotni -ienė. Piemēram, ja apprecas sieviete ar uzvārdu Kazlauska, viņas uzvārds kļūst par Kazlauskieni. Vispārīgi runājot, ja sievietes uzvārds beidzas ar -ytė vai -aitė, viņa nav precējusies. Tomēr šī tradīcija pamazām izmirst, un sievietes Lietuvā bieži izvēlas rakstīt savus vārdus ar galotni (šajā gadījumā Kazlauskė, nevis Kazlauskaite vai Kazlauskiene), lai cilvēki nevarētu noteikt sievietes ģimenes stāvokli, tikai izlasot viņas uzvārdu.

LIETUVIEŠU ALFABĒTS

Mūsdienu lietuviešu valodas rakstība lielākoties ir morfoloģiska. Tā nostiprinājusies 19. gadsimta beigās –20. gadsimta sākumā. Jau ar pirmajiem rakstiem (tie datējami ar 16. gadsimtu) lietuviešu valodā tiek lietots latīņu alfabēts. Tas ticis papildināts un mūsdienās sastāv no 32 burtiem: 12 patskaņiem (a, ą, e, ę, ė, i, į, y, o, u, ų, ū) un 20 līdzskaņiem (b, c, č, d, f, g, h, j, k, l, m, n, p, r, s, š, t, v, z, ž). Fonēmu /x/, /ʣ/, /ʤ/ apzīmēšanai rakstos lietojamas arī burtkopas: ch, dz, dž. Fonoloģijā tiek šķirtas 14 patskaņu un 45 līdzskaņu fonēmas. Patskaņu fonēmas vienas pašas var funkcionēt kā zilbes, savukārt līdzskaņu fonēmas – nevar. Pretēji latviešu valodai, visi lietuviešu valodas līdzskaņi, izņemot j, kas vienmēr ir mīksts, var būt gan cieti, gan mīkstināti atkarībā no pozīcijas.

CIK SAREŽĢĪTA IR LIETUVIEŠU VALODA?

Lietuviešu valoda ir kā treniņš smadzenēm. Valoda ir sena un līdzinās klasiskajai indiešu valodai sanskritam, kā arī zināmā mērā senajai latīņu un grieķu valodai. Senāko joprojām dzīvo indoeiropiešu valodu zinātnieki pēta līdz pat mūsdienām.

Lietuviešu valodas sarežģītība lielā mērā ir saistīta ar tās, kā senākās indoeiropiešu valodas statusu. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu vissarežģītākajām valodām pasaulē. Pēc ASV Ārlietu dienesta institūta datiem, lietuviešu valoda tiek klasificēta kā ļoti grūta valoda, bet noteikti to ir vieglāk apgūt kā arābu, korejiešu vai ķīniešu valodu. Protams, visvairāk tas ir saistīts ar gramatiskajiem likumiem, kuriem nav analogu nevienā citā valodā pasaulē, kā arī fonētisko skanējumu.

Vārdiem ir ļoti dažādi uzsvari, kas var pilnībā mainīt to nozīmi atkarībā no tā, kā tie tiek lietoti. Lietuvieši lieto ļoti daudz deminutīvus, un viņiem nav lamuvārdu. Ja lietuvieši jūt vajadzību lamāties, viņi kādu var nosaukt par čūsku vai krupi. Lietuviešiem ir arī burts “ė”, kas neeksistē nevienā citā valodā. Šis burts tiek uzskatīts par sievišķības simbolu, jo tiek lietots sieviešu vārdu beigās.

Iemācīties lasīt lietuviski nebūtu grūti, jo burti tiek izrunāti, kā raksta.

Grūtāk ir atšķirt lietvārdu dzimtes.

Paši lietuvieši joko, ka ātrākais veids, kā iemācīties lietuviešu valodu, ir iemīlēties lietuvietī.

LIETUVIEŠU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

Mūsu tulku un tulkotāju komanda nodarbojas gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, gan notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Protams, veicam arī sinhrono tulkošanu. Skrivanek nodrošina tekstu lietuviešu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu, ja nepieciešams tiek veikta redaktūra un terminoloģijas pārbaude.

Visbiežāk tiek veikti šādi tulkojumi no/uz lietuviešu valodu – e-komercijas satura un mājaslapu tulkojumi, produktu etiķešu, reklāmas saukļu, SEO tekstu tulkojumi, Google atslēgas vārdu tulkojumi, satura lokalizācija un adaptācija, mārketinga, juridiskā satura, ar uzņēmējdarbību saistītu dokumentu tulkojumi. Pateicoties arī Latvijas ciešajai ekonomiskai sadarbībai ar Lietuvu, veicam arī tulkojumus šādās jomās ─ iekārtas un tehnoloģijas, finanses, medicīna, komunikācijas, sabiedriskās attiecības, transports, zinātne, lauksaimniecība, tekstilrūpniecība, tūrisms, Eiropas Savienības dokumenti, rūpniecības, dabaszinātņu, mazumtirdzniecības, tehnoloģiju tulkojumi.

Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus.

Skrivanek vertimų biuras ir daļa no mūsu starptautiskās Skrivanek saimes ar biroju Lietuvā, Viļņā. Mūs visus vieno aizraušanās ar valodām un tehnoloģijām. Mūsu misija ir nodrošināt kvalitatīvus valodu pakalpojumus sekmīgai saziņai un ilgtspējīgam darbam. Plašāka informācija un Skrivanek Lietuvas pakalpojumu klāsts pieejams Skrivanek.lt tīmekļvietnē.

Lietuviešu valodas tulkojumi
Tulkojumi lietuviešu valodā

KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ LIETUVIEŠU VALODĀ?

Lietuviešu valoda ir oficiālā valoda Lietuvā, kurā runā vairāk nekā 85% valsts iedzīvotāju, kuriem tā ir dzimtā valoda un 90% valsts iedzīvotāju lietuviešu valodā runā brīvi.

Lietuviešu valoda tiek lietota arī ārpus Lietuvas valsts robežām. Ievērojams skaits lietuviešu valodas runātāju dzīvo Polijā, kur lietuviešu valoda ir iekļauta vietējā izglītības programmā. Kopš 19. gadsimta pieaugošā emigrācija no Lietuvas ir radījusi arī svešu valstu iedzīvotāju

identificēšanos ar valodu. Rezultātā lietuviešu valodas runātāju komūnas ir izveidojušās daudzās ārvalstīs, tostarp ASV, Apvienotajā Karalistē un Norvēģijā.

Kopējais valodas lietotāju skaits pasaulē varētu būt ap 4 miljoni. Lietuvā kā dzimto valodu to lieto aptuveni 2,4 miljoni iedzīvotāju. Papildus lietuviešu diasporām blakus esošajās valstīs, no 19.– 21. gadsimtam lietuvieši ir emigrējuši arī uz citiem kontinentiem.

ASV veido lielāko lietuviešu diasporas daļu, tiek lēsts, ka ASV dzīvo aptuveni 600 000 lietuviešu. Lietuviešu emigrācija uz ASV sākās 19. gadsimtā, tā tika pārtraukta padomju okupācijas laikā, kad ceļošana un emigrācija tika stingri ierobežota. Čikāga tiek saukta par lietuviešu galvaspilsētu ASV. Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā uz ASV emigrējuši aptuveni 200 000 lietuvieši.

Kanādā dzīvo aptuveni 60 000 lietuviešu.

Lietuviešu kopienas Meksikā un Dienvidamerikā (Argentīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Urugvajā un Venecuēlā) veidojās pirms Otrā pasaules kara, sākot ar 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu. Šobrīd vairs nav emigrantu plūsmas uz šiem galamērķiem, jo ​ekonomiskie apstākļi šajās valstīs nav labāki kā Lietuvā. Uz doto brīdi varētu būt, ka kopējais lietuviešu skaits šajās valstīs ir aptuveni 230 000.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Dienvidāfrikā veidojās lietuviešu kopienas, kuru lielākā daļa bija ebreji.

Lietuviešu kopienas bijušās Padomju Savienības reģionos veidojās padomju okupācijas laikā; lietuviešu skaits Sibīrijā un Vidusāzijā krasi pieauga, kad liela daļa lietuviešu tika piespiedu kārtā deportēti uz šīm teritorijām. Tomēr pēc tam lielākā daļa no viņiem atgriezās Lietuvā. Vēlāk daudzi lietuvieši tika pārcelti strādāt uz citām Padomju Savienības teritorijām; daļa no viņiem neatgriezās Lietuvā, kad tā kļuva neatkarīga. Krievijā šobrīd varētu dzīvot aptuveni 86 000 lietuviešu.

Lietuviešu kopienas Ziemeļrietumu Eiropā ( Apvienotā Karaliste, Īrija, Zviedrija, Norvēģija un Islande) ir ļoti jaunas un sāka veidoties pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā; šī emigrācija pastiprinājās pēc tam, kad Lietuva 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības daļu.

Īrijas Republikā, iespējams, ir vislielākā lietuviešu koncentrācija attiecībā pret tās kopējo iedzīvotāju skaitu Rietumeiropā; tiek lēsts, ka 45 000 lietuviešu (no kuriem aptuveni puse ir reģistrēti) veido vairāk nekā 1% no Īrijas kopējā iedzīvotāju skaita.

Norvēģijā dzīvo ap 47 000 lietuvieši, un tā īsā laikā ir kļuvusi par otro lielāko etnisko minoritāti valstī, kas veido 0,85% no kopējā Norvēģijas iedzīvotāju skaita un 4,81% no visiem ārvalstu iedzīvotājiem Norvēģijā. Islandē ir aptuveni 3500 lietuviešu, kas veido aptuveni 1% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Lietuviešu diaspora Vācijā sāka veidoties pēc Otrā pasaules kara.

1950. gadā viņi nodibināja lietuviešu vidusskolu Dīpholcā, kas bija privātskola lietuviešu bēgļu bērniem. Gadu desmitiem Lietuviešu vidusskola bija vienīgā pilna laika vidusskola ārpus Austrumu bloka, kas piedāvāja Lietuvas vēstures, valodas un kultūras kursus. 1954. gadā lietuviešu kopiena iegādājās Rennhofas muižu ar tās divpadsmit akru parku Lampertheimas-Hītenfeldes pilsētā. Skola tika pārcelta uz turieni un pastāv joprojām – https://www.gimnazija.de/en. Skolu šobrīd dēvē par 16. februāra ģimnāziju.

Austrālijā arī pastāv lietuviešu kopienas; tomēr lielā attāluma no Eiropas dēļ emigrācija uz turieni bija niecīga.

LIETUVIEŠU VALODA BIZNESĀ

Lietuviešu valoda kā biznesa valoda pamatā tiek izmantota tikai Lietuvas teritorijā. Biznesa attiecību veidošanā ar Lietuvas uzņēmējiem, būtu vērtīgi zināt kādas pieklājības, vienkāršas sarunvalodas frāzes lietuviešu valodā. Lietuviešu uzņēmēji to noteikti novērtēs, jo valoda ir ikviena lietuvieša lepnums.

Biznesa kontaktu dibināšanā lietuviešu uzņēmēji galvenokārt izmanto krievu, poļu un angļu valodu. Galvenie sadarbības partneri ir ES dalībvalstis, uz kurām tiek eksportētas auto detaļas, graudaugu produkti.

Lietuvieši ir daudzvalodīgi, bieži kā otrās valodas runā krievu, angļu, franču un vācu valodu. Lietuva ir ierindota to ES valstu piecniekā, kurās ir visvairāk cilvēku, kuri pārvalda vismaz divas svešvalodas. 90% iedzīvotāju spēj sazināties vismaz vienā svešvalodā un aptuveni 50% lietuviešu prot runāt divās svešvalodās.

Pēc pētnieku domām, Lietuvas uzņēmumi biežāk sadarbojas ar ārzemniekiem, kurus viņi nepazīst, nekā ar lietuviešiem, kurus viņi nepazīst.

Galvenie valsts tirdzniecības partneri ir Krievija, Vācija, Latvija, Igaunija, Polija, Nīderlande un Baltkrievija. Minerālvielas, ķīmiskās vielas, tekstilizstrādājumi un apģērbi, mašīnas un iekārtas, pārtikas preces, koksne un koka izstrādājumi un plastmasa veido vairāk nekā 60% no eksporta. Importētās preces galvenokārt ir minerālvielas, transporta aprīkojums, ķīmiskās vielas, tekstilizstrādājumi un apģērbi.

LIETUVAS UN LATVIJAS DIVPUSĒJĀS ATTIECĪBAS

Latvijā uz doto brīdi varētu dzīvot aptuveni 27 000 lietuvieši, kas veido piekto lielāko Latvijas mazākumtautību grupu. Neatkarīgi no tautības Latvijā pastāvīgi dzīvo aptuveni pieci tūkstoši Lietuvas Republikas pilsoņu.

Visvairāk lietuviešu dzīvo Rīgā un Lietuvas pierobežā ─ Liepājā un Liepājas reģionā, Bauskas novadā, Saldus novadā, Jelgavā un Jelgavas novadā, Dobeles novadā, Daugavpilī un Daugavpils novadā.

Pirmie lietuvieši apmetās mūsdienu Latvijas teritorijā 7.─12. gadsimtā.

19. gadsimta sākumā līdz 20. gadsimta beigām, attīstoties rūpniecībai, ievērojami palielinājās lietuviešu imigrācija uz Latviju. Lietuvieši darbu un mācības meklēt devās uz Rīgu, Liepāju, Bausku, Jelgavu, Ventspili. Daudzi lietuvieši strādāja Rīgas vagonbūves rūpnīcā Fēnikss, gumijas ražošanas rūpnīcā Provodņiks, kokzāģētavās, veļas vērptuvēs, alus darītavās, mēbeļu darbnīcās, tramvaju depo, ostās un citviet. Pēc neatkarīgo Lietuvas un Latvijas valstu nodibināšanas 1918. gadā daļa lietuviešu atgriezās Lietuvā.

Lai būtu tuvāk Lietuvai, Latvijā (Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rīga, to apkārtnē un citur) 20. gadsimta 60. un 70. gados apmetās daudzi bijušie politieslodzītie un trimdā esošie lietuvieši, kuriem Lietuvas padomju varas iestādes nebija ļāvušas atgriezties dzimtenē. No 1988.─1995. gadam Latvijas lietuvieši aktīvi piedalījās Latvijas Tautas frontes darbībā.

Latviju un Lietuvu saista cieša sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un stratēģiska partnerība Eiropas Savienībā un NATO.

Valstu politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos.

Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas un Lietuvas vēsturiskais mantojums un iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti rada vidi sadarbībai nevalstiskā līmenī, ļauj īstenot pārrobežu projektus un veicina sadarbību kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās.

Lietuva ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.

Latvijas un Lietuvas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan Baltijas – Ziemeļvalstu, Baltijas jūras reģiona valstu, Eiropas Padomes un ES izglītības programmu un projektu ietvaros.

Pamatojoties uz starpministriju līgumu par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu, notiek aktīva studentu, doktorantu, pasniedzēju un pētnieku apmaiņa. Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi ar Viļņas Universitāti, Klaipēdas Universitāti, Vītauta Dižā universitāti, Mikola Romera universitāti, Kauņas Medicīnas universitāti, Viļņas Tiesību universitāti, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju, Viļņas Mākslas akadēmiju, Lietuvas Izglītības zinātņu universitāti u. c.

Kopš 1991. gada Rīgā darbojas Rīgas Lietuviešu vidusskola – https://www.rlvs.lv.

Latvijas Nacionālajai operai norit aktīva sadarbība ar Lietuvas Nacionālo operu, notiek mākslinieku, diriģentu apmaiņa.

Intensīvi sadarbojas abu valstu mākslas muzeji, nacionālās bibliotēkas un arhīvi. Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju Viļņā.

Dažās Latvijas augstskolās ir iespējams apgūt lietuviešu valodu gan kā papildus kursu, gan kā pamatstudijas.

Papildu informācija par mācībām Rīgas Stradiņa universitātē lasāma šeit, bet Latvijas Universitātē šeit.

Latvijā par Lietuvas pilsoņiem rūpējas Lietuvas vēstniecība Latvijā, kura atrodas Rīgā – https://lv.mfa.lt.

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM LIETUVIEŠU VALODĀ:

LIETUVIEŠU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

latviešu–lietuviešu; lietuviešu–latviešu; igauņu–lietuviešu; lietuviešu–igauņu; angļu–lietuviešu; lietuviešu–angļu; krievulietuviešu; lietuviešukrievu; poļulietuviešu; lietuviešu–poļu; ukraiņu–lietuviešu; lietuviešu–ukraiņu; čehulietuviešu; lietuviešu–čehu; vāculietuviešu; lietuviešu–vācu; spāņulietuviešu; lietuviešu–spāņu; frančulietuviešu; lietuviešu–franču; itāļulietuviešu; lietuviešu–itāļu; dāņulietuviešu; lietuviešu–dāņu; zviedrulietuviešu; lietuviešu–zviedru; norvēģulietuviešu; lietuviešu–norvēģu; somulietuviešu; lietuviešu–somu u. c.