Ukraiņu valodas tulkojumi un citi ukraiņu valodas risinājumi

Ukraiņu valoda (dzimtais nosaukums: украї́нська мо́ва, latinizēts: ukrainska mova, vēsturiski saukta arī par rutēniešu valodu, ir indoeiropiešu valodu saimes slāvu atzara valoda. Tā ir Ukrainas valsts valoda un viena no oficiālajām Piedņestras Moldāvu Republikas valodām.

Lielākā daļa ukraiņu valodas pratēju dzīvo Ukrainā. Ar aptuveni 45 miljoniem ukraiņu valodas pratēju tā ir otra vai trešā lielākā slāvu valoda pēc krievu un poļu valodas. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto kirilicu. Ukraiņu valodai līdzīgākās valodas ir rusīnu valoda, ko daži valodnieki uzskata par ukraiņu valodas dialektu, baltkrievu un krievu valodā.

Standarta ukraiņu valodu regulē Ukrainas Nacionālā Zinātņu akadēmija, jo īpaši tās Ukraiņu valodas institūts, Ukraiņu valodas informācijas fonds un Potebnijas Valodniecības institūts.

Ukraiņu valodas izcelsme ir meklējama senajā austrumslāvu valodā, kurā no 10. līdz 13. gadsimtam runāja Kijivas Krievzemes iedzīvotāji.

No 1804. līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai, kad Austrumukraina atradās Krievijas impērijas sastāvā, skolās bija aizliegts runāt ukraiņu valodā, jo tā tika uzskatīta par krievu valodas mazkrievu dialektu (малороссийское наречие русского языка).

Savukārt Rietumukrainā, kas sākotnēji atradās Polijas-Lietuvas Kopvalsts sastāvā un pēcāk Austroungārijas sastāvā, par rusīņu valodu (русинська мова) sauktā ukraiņu valoda nekad netika aizliegta un pastāvēja labvēlīgāka augsne tās attīstībai.

Ukraiņu valodas dialektus tradicionāli grupē trīs grupās: dienvidrietumu (atšķiras ar ievērojamu dialekta sadrumstalotību, kas saistīta ar citu valodu – poļu, slovāku, ungāru utt. ietekmi), ziemeļu (ziemeļu paveida izlokšņu iezīmes veidojušās kaimiņos esošo baltkrievu valodas izlokšņu ietekmē) un par mūsdienu literārās valodas pamatu kļuvušais dienvidaustrumu dialekts.

Ukrainas austrumu un dienvidaustrumu apgabalos, lielākoties pilsētās (Zaporožjē, Donbasā, Krivijrihā, Odesā), kā arī Krimā kopš 17.–18. gadsimtam pastāv tā saucamais суржик ‘suržiks’ (vārda pamatnozīme: rudzu un kviešu, miežu un auzu maisījums) – vienkāršruna, kas radusies, mehāniski savienojot ukraiņu dialektu fonētiku un gramatiku ar pārsvarā krievu valodas leksisko materiālu.

Ukraiņu valodas vārdu krājumu lielākoties veido slāvu valodas leksika un kopīgā austrumslāvu leksika.

Senā (slāviskā, austrumslāviskā, ukraiņu) leksika veido aptuveni 90 % ukraiņu valodas vārdu fonda. Nozīmīgākās aizgūtās leksikas grupas ir grieķismi, latīnismi, polonismi, rusismi un citvalodu aizguvumi ar krievu valodas starpniecību, kā arī krievu valodas kalki, aizguvumi no turku valodas, mūsdienu aizguvumi no Rietumeiropas valodām: vācu, angļu, franču, itāļu un citām.

Septiņas desmitgades ilgajā padomju laikā ukraiņu valoda ieņēma formālu galvenās vietējās valodas pozīciju Ukrainas PSR. Tomēr praksē bieži vien bija citādāk ─ ukraiņiem vienmēr bija jāsacenšas ar krievu valodu, un padomju vadības attieksme pret ukraiņu valodu bija dažāda, sākot no iedrošināšanas un iecietības līdz faktiskai noliegšanai.

Kopš 1991. gada ukraiņu valoda ir oficiālā valsts valoda Ukrainā, un valsts pārvalde īstenoja valdības politiku, lai paplašinātu ukraiņu valodas lietošanu.

Ukrainas izglītības sistēma pirmās neatkarības desmitgades laikā tika pārveidota no daļējas ukraiņu valodas lietošanas skolās un pilnīgu valodas lietošanu. Pakāpeniski tika palielināta ukraiņu valodas loma plašsaziņas līdzekļos un tirdzniecībā. Bija situācijas, kad pēkšņā mācību valodas maiņa vidējās un augstākās izglītības iestādēs izraisīja konfliktus no krievvalodīgo iedzīvotāju puses.

Laika gaitā lielākā daļa iedzīvotāju, tostarp etniskie krievi, jauktas izcelsmes cilvēki un krievvalodīgie ukraiņi, sāka sevi identificēt par Ukrainas pilsoņiem.

Ukraiņu valodas lietojums pēc ilga lejupslīdes perioda pieaug. Lai gan ir gandrīz piecdesmit miljoni etnisko ukraiņu visā pasaulē, tostarp 37,5 miljoni Ukrainā (77,8% no visiem iedzīvotājiem), ukraiņu valoda ir izplatīta galvenokārt Ukrainas rietumos un centrālajā daļā. Kijivā runā gan ukraiņu, gan krievu valodā, kas ir ievērojama pāreja no nesenās pagātnes, kad pilsētā galvenokārt runāja krieviski. Tiek uzskatīts, ka izmaiņas galvenokārt izraisīja migrantu pieplūdums no Ukrainas rietumu reģioniem, kā arī daži Kijivas iedzīvotāji, kas sabiedriskās vietās ir izvēlējušies plašāk lietot valodu, kurā runā mājās. Publiskās izkārtnes un paziņojumi Kijiva tiek izlikti ukraiņu valodā. Ukrainas dienvidos un austrumos krievu valoda ir izplatītākā valoda lielākajā daļā lielo un dažās mazajās pilsētās.

2019. gada 25. aprīlis Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu par obligātu ukraiņu valodas izmantošanu valsts un pašpārvaldes iestādēs.

Ukraina cenšas spert platu soli pretī tam, lai mazinātos krievu valodas ietekme valstī. Pieņemtā likuma galvenais mērķis ir publiskajā saziņā radikāli nostiprināt ukraiņu valodas lietojumu. Uzņēmumiem informācija par savām precēm un pakalpojumiem turpmāk ir jāsniedz ukraiņu valodā. Politiķu diskusijas par likumu bija nokaitētas un viedokļi – radikāli pretēji. Likums noteica: ukraiņu valoda brīvi jāpārvalda visiem politiķiem, ieskaitot prezidentu, skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, advokātiem un notāriem. Ukraiņu valoda turpmāk jālieto teju it visur: televīzijā un radio, presē, sporta norisēs, reklāmās, politisko partiju darbībā. Likums neattiecas uz privātās saziņas sfēru un reliģiskajām ceremonijām. Ukraiņu valodas zināšana ir obligāts nosacījums ārzemniekiem pilsonības iegūšanā.

Rietumukrainā, kur krievu valodu praktiski nedzird nemaz, atbildēšana ukrainiski uz krieviski uzdotu jautājumu ir mūžsena prakse, kura nav būtiski mainījusies kopš 1939. gada, kad šī teritorija pēc PSRS iebrukuma Polijā tika pievienota PSRS.

Balstoties uz 1934. gadā Parīzē notikušā valodu konkursa rezultātiem, ukraiņu valoda pēc fonētikas, vārdu krājuma, frazeoloģijas un teikumu uzbūves ir trešā skaistākā pēc franču un persiešu valodas. Turklāt tā ir oficiāli otrā melodiskākā valoda pasaulē pēc itāļu valodas. Tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi atzīst, ka ukraiņu valoda viņiem atgādina lakstīgalas dziesmu.

Lai pārliecinātos, ka tā ir patiesība, vajadzētu noklausīties pasaulslaveno Džordža Gēršvina Summertime oriģinālvalodā, kas ir… ukraiņu valodā! Summertime iedvesmojusies no senās ukraiņu šūpuļdziesmas Oi Hodyt’ Son Kolo Vikon.

Ukraiņu valoda ir unikāla ar tās alfabētu, kurā ir divi burti, kurus nevar atrast nevienā citā valodā: ґ un ї.

Valstī ir septiņi UNESCO Pasaules mantojuma apskates objekti, tostarp Kijivas Svētās Sofijas katedrāle, senā tauriešu Hersonēsas pilsēta un pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā.

Ukraiņu iedzīvotāji ir bilingvāli, saprotot gan krievu, gan ukraiņu valodu.

Ukraiņi lepojas ar savu skaisto valodu. Ja runājat ar viņiem krieviski, pastāv liela iespēja, ka viņi atbildēs ukraiņu valodā.

Tiem, kas mīl McDonald’s, interesants būtu fakts par tā restorānu Kijivas galvenajā dzelzceļa stacijā — tas ir trešais visvairāk apmeklētais McDonald’s restorāns pasaulē. Metro stacija Arsenalna Kijivā, ir pazīstama kā pasaulē dziļākā metro stacija (105,5 metri zem zemes).

UKRAIŅU ALFABĒTS

Ukraiņu valodā runā aptuveni 45 miljoni cilvēku. Ukraiņu valoda ir Ukrainas vienīgā valsts valoda, kā arī viena no trim neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas oficiālajām valodām.

Moldovā, Rumānijā, Serbijā, Slovākijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā tai ir reģionālās vai atsevišķās administratīvajās vienībās oficiālās valodas statuss. Ukraiņu valodai ir arī atsevišķas oficiālās funkcijas reģionālā līmenī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Polijā.

Ukraiņu diaspora Kanādā ir trešā lielākā ukraiņu kopiena pasaulē (pēc Ukrainas un Krievijas) un piektā lielākā no visām etniskajām kopienām Kanādā. Kanādā ir vairāk nekā miljons cilvēku, kas tā vai citādi identificējas ar ukraiņu etnosu. Pirmajos divos viļņos imigranti runāja mūsdienu Rietumukrainas dialektos, taču laika gaitā lielā attāluma un angļu valodas ietekmes dēļ Kanādas ukraiņu valoda ir attīstījusies atšķirīgi no Rietumukrainas dialektiem. Pašlaik ukraiņu valodā runājošo skaits Kanādā pastāvīgi samazinās, taču Kanādā pastāv ukraiņu valodas skolas un ukraiņu valodu var apgūt arī dažās universitātēs. 1976. gadā dibināts Ukrainas studiju Kanādas institūts (Canadian Institute of Ukrainian Studies, Канадський iнститут українських студiй), kas publicē zinātnisko literatūru, kā arī īsteno nozīmīgus projektus ukraiņu valodas studiju jomā, piemēram, Journal of Ukrainian Studies vai Ukrainas enciklopēdija (Енциклопедія українознавства).

Otra lielākā ukraiņu diaspora ir Polijā, aptuveni 1,2 milj., tai seko ASV ar 1 milj., tad Brazīlija, Argentīna, Moldova, Kazahstāna, Baltkrievija, Vācija, Čehija, Rumānija, Portugāle, arī Latvija.