Slovēņu valodas tulkojumi un citi valodu risinājumi

1

Noskaidrot cenu / uzdot jautājumu

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    TULKOJUMI SLOVĒŅU VALODĀ

    CIK MAKSĀ TULKOJUMI SLOVĒŅU VALODĀ?

    Lai noteiktu tulkojuma cenu no/uz slovēņu valodu, tiek ņemtas vērā vairākas komponentes ─ tulkojamā teksta apjoms, formāts, izpildes termiņi, teksta terminoloģijas specifika, teksta atkārtošanās, grafiskā apstrāde, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi (notariāls apliecinājums u. c. pakalpojumi.)

    VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

    Lai sagatavotu tikai jums īpašu cenas piedāvājumu, gaidīsim jūsu tulkojamo materiālu e-pastā. Rakstisko un mutisko tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz slovēņu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Mūsu biroja tulkošanas projektu vadītāji sniegs detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta sākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem.

    INTERESANTI FAKTI PAR SLOVĒŅU VALODU

    Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda. Tā ir Slovēnijas oficiālā valsts valoda, kā arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām darba valodām. Slovēņu valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas un ir radniecīga ar serbohorvātu valodu. Interesanti, ka dažos Slovēnijas reģionos tuvāk kaimiņvalstu robežām runā arī ungāru un itāļu valodā. Slovēņu valoda bieži vien tiek raksturota kā visbagātākā slāvu atzara valoda to dialektu ziņā ar ļoti atšķirīgu savstarpējas saprotamības pakāpi. Ir septiņi dialekti, kas savukārt sīkāk sadalās 50 dažādos apakšdialektos. Ne velti slovēņiem ir sakāmvārds “Katram ciemam ir sava balss” (Vsaka vas ima svoj glas), kas ļoti trāpīgi atspoguļo dialektu daudzveidību. Lai gan izruna dažādos dialektos ļoti atšķiras, šīs atšķirības nerada problēmas saprasties dažādu reģionu iedzīvotājiem. Literāro slovēņu valodu galvenokārt izmanto publiskās prezentācijās vai oficiālos pasākumos.

    Vēsturnieku atrastie rakstu fragmenti liecina, ka slovēņu valoda sāka veidoties aptuveni 10. gadsimtā. Līdz 16. gadsimtam jau bija sarakstītas pirmās 50 grāmatas slovēņu valodā. |Starp tām arī pirmā gramatikas grāmata un Bībeles tulkojums. No viduslaikiem līdz pat Austroungārijas sabrukumam 1918. gadā vācu valodu lietoja sabiedrības augstākais slānis, bet slovēņu valodu – parastie cilvēki. Šajā laikā vācu valodai bija spēcīga ietekme uz slovēņu valodu, un mūsdienu sarunvalodā joprojām ir saglabājušies daudzi ģermānismi. Otrā pasaules kara laikā Slovēniju okupēja vācieši, itāļi, ungāri un horvāti. Līdz ar okupāciju nāca aizliegums skolās lietot slovēņu valodu. Daži okupanti arī aizliedza lietot slovēņu valodu visās sabiedriskās vietās. Ja skolēni skolā tika pieķerti runājam dzimtajā valodā, viņi tika sisti ar koka nūju, lineālu vai spiesti mesties ceļos uz kukurūzas kaudzes. Tajā laikā tika iznīcinātas arī tūkstošiem slovēņu grāmatu, radot neatgriezenisku kaitējumu slovēņu mantojumam. Pēc Otrā pasaules kara Slovēnija nonāca Dienvidslāvijas sastāvā un slovēņu valoda kļuva par vienu no valsts oficiālajām valodām. To lietoja gandrīz visā sabiedriskajā dzīvē, izņemot dienvidslāvu armiju, kur tika lietota tikai serbohorvātu valoda. 1991. gadā Slovēnija ieguva neatkarību un slovēņu valoda kļuva par oficiālo valsts valodu un to sāka izmantot pilnīgi visās jomās.

    SLOVĒŅU ALFABĒTS

    Slovēņu alfabēts ir alfabēts, ko izmanto slovēņu valodas pierakstīšanai. Tas sastāv no 25 burtiem un ir veidots uz latīņu alfabēta pamata ar trīs papildu burtiem: Č, Š, Ž. Rakstībā tiek lietoti arī trīs digrāfi: NJ, LJ un DŽ. Tādējādi kopējais grafēmu skaits slovēņu valodā ir 28. Katram burtam, ieskaitot digrāfus, ir arī savs analogs kirilicā.

    CIK SAREŽĢĪTA IR SLOVĒŅU VALODA?

    Slovēņu valoda netiek uzskatīta par sarežģītu valodu, jo valodas pierakstīšanai tiek izmantots slovēņu alfabēts, kurā tiek lietoti latīņu alfabēta burti. Izruna ir tieši tāda pati, kā rakstība, izņemot dažus burtus, kas nav raksturīgi daudzām citām valodām – č, ž, š. Slovēņiem mēdz būt arī vārdi bez neviena patskaņa, kas sākotnēji šķiet sarežģīti izrunājami, piemēram, Trst (Trieste), Črt (vīrieša personvārds) u. c. Arī gramatika ir diezgan vienkārša, jo teikuma kārtība ir loģiska un viegli uztverama. Lai iemācītos slovēņu valodu, vislabāk ir to apgūt vidē, kur tā ir dzimtā valoda vai ikdienas sarunvaloda. Metodiskie materiāli slovēņu valodas apguvei nav ļoti viegli pieejami, bet valodas apguvi atvieglo, ja ir apgūta krievu valoda.

    SLOVĒŅU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

    Tulkošanas birojs Skrivanek Baltic nodrošina gan tipveida dokumentu, gan sarežģītu zinātnisku tekstu rakstiskos tulkojumus, arī notariāli apliecinātus tulkojumus. Nodrošinām arī tekstu slovēņu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu, ja nepieciešams, tiek veikta redaktūra un terminoloģijas pārbaude.

    Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no/uz slovēņu valodu – e-komercijas satura un mājaslapu tulkojumus, reklāmas saukļu, mārketinga materiālu tulkojumus, produktu etiķešu tulkojumus atbilstoši ES standartu prasībām. Fiziskām personām visbiežāk tulkojam personu apliecinošus dokumentus, laulību apliecības, bērnu dzimšanas apliecības, izglītības dokumentus, pases, medicīnisko dokumentāciju u. c.

    KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ SLOVĒŅU VALODĀ?

    Slovēņu valodā runā aptuveni 2,5 miljoni cilvēku visā pasaulē, galvenokārt Slovēnijā, kā arī nacionālās minoritātes Itālijā (apmēram 90 000), Austrijā (25 000) un Horvātijas Istras rietumos, kas robežojas ar Slovēniju. Arī Horvātijas lielākajās pilsētās Rijekā un Zagrebā (11 800–13 100), Ungārijas dienvidrietumos (3000–5000), Serbijā (5000) un slovēņu diasporā visā Eiropā un pārējā pasaulē (apmēram 300 000), sevišķi Amerikas Savienotās Valstīs (jo īpaši Ohaio, kur dzīvo aptuveni 3400 runātāju), Kanādā, Argentīnā, Austrālijā un Dienvidāfrikā.

    SLOVĒŅU VALODA BIZNESĀ

    Slovēņu valoda kā biznesa valoda pasaulē nav izplatīta. Principā tā tiek lietota tikai Slovēnijas teritorijā. Pēdējos gados augusi tendence veidot biznesa sakarus ārpus Slovēnijas, tomēr tad kā sarunvaloda tiek lietota angļu un vācu valoda.

    SLOVĒŅI LATVIJĀ

    Latvijā mēdz īslaicīgi uzturēties slovēņu studenti apmaiņas programmu ietvaros. Ar Slovēnijas augstākās izglītības iestādēm sadarbojas Latvijas Universitāte un Vidzemes Augstskola. Tiek uzturēti kontakti starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Slovēnijas Zinātņu akadēmiju. Regulāra ir sadarbība kultūras jomā ─ starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī ir uzturējušies vairāki Slovēnijas rakstnieki – Lenarts Zajcs (Lenart Zajc), Damijans Šinigojs (Damijan Šinigoj), Maja Gala Štomare (Maja Gal Štromar) un Gašpers Malejs (Gašper Malej), ir notikušas vairākas slovēņu mākslinieku izstādes, kā arī koncerti sadarbībā ar Slovēnijas un Latvijas mūziķiem. Tāpat noris arī sadarbība satiksmes un aizsardzības jomā. Bruņoto spēku kaujas vienībās mācības ir uzsākuši arī Slovēnijas karavīri. Interesants ir arī fakts, ka, pieaugot mazo valodu izaicinājumiem digitālajā laikmetā, Latvijas un Slovēnijas pētnieki, klātesot abu valstu prezidentiem, 2021. gada 28. septembrī parakstīja valstiski nozīmīgu vienošanos par sadarbību valodu tehnoloģiju jomā. Abu valstu sadarbība, apmainoties ar pieredzi, zināšanām, tehnoloģijām un piedaloties kopīgos pētniecības projektos, praktiski stiprinās latviešu un slovēņu valodu digitālajā pasaulē. Kopš 2017. gada 28. augusta Slovēniju Latvijā pārstāv Polijas vēstniecība.

    RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NO/UZ SLOVĒŅU VALODU:

    VALODU KOMBINĀCIJAS:

    slovēņu–latviešu; latviešu–slovēņu; slovēņu–lietuviešu; lietuviešu–slovēņu; igauņu–slovēņu; slovēņu–igauņu; angļu–slovēņu; slovēņu–angļu; krievu–slovēņu; slovēņu–krievu; poļu–slovēņu; slovēņu–poļu; ukraiņu–slovēņu; slovēņu–ukraiņu; čehu–slovēņu; slovēņu–čehu; vācu–slovēņu; slovēņu–vācu; spāņu–slovēņu; slovēņu–spāņu; franču–slovēņu; slovēņu–franču; itāļu–slovēņu; slovēņu–itāļu; dāņu–slovēņu; slovēņu–dāņu; zviedru–slovēņu; slovēņu–zviedru; norvēģu–slovēņu; slovēņu–norvēģu; somu–slovēņu; slovēņu–somu u. c.