TULKOJUMI IGAUŅU VALODĀ / TULKOT IGAUŅU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOJUMI IGAUŅU VALODĀ?
Tulkojumu cena no/uz igauņu valodu tiek noteikta katram pasūtījumam ļoti individuāli. Izcenojumus veido vairākas komponentes atkarībā no klienta vēlmēm un vajadzībām. Secīgo tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācija, kurā tulkojums būs nepieciešams. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi, tostarp notariālie apstiprinājumi u. c. pakalpojumi.
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Jā, rakstisko un mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu pakalpojumu cenrādis no/uz igauņu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Tulkošanas birojs Skrivanek vienmēr sniedz detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta sākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, droši sūtiet mums savu tulkojamo materiālu un mūsu projektu vadītāji ar jums sazināsies, lai vienotos par risinājumu.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM IGAUŅU VALODĀ:
- dokumentu tulkošana igauņu valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- igauņu valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi igauņu valodā;
- individuālie igauņu valodas kursi.
Meklējiet valodu risinājumus igauņu valodā?
TULKOJUMI IGAUŅU VALODĀ / TULKOT IGAUŅU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOJUMI IGAUŅU VALODĀ?
Tulkojumu cena no/uz igauņu valodu tiek noteikta katram pasūtījumam ļoti individuāli. Izcenojumus veido vairākas komponentes atkarībā no klienta vēlmēm un vajadzībām. Secīgo tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācija, kurā tulkojums būs nepieciešams. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi, tostarp notariālie apstiprinājumi u. c. pakalpojumi.
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Jā, rakstisko un mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu pakalpojumu cenrādis no/uz igauņu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Tulkošanas birojs Skrivanek vienmēr sniedz detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta sākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, droši sūtiet mums savu tulkojamo materiālu un mūsu projektu vadītāji ar jums sazināsies, lai vienotos par risinājumu.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM IGAUŅU VALODĀ:
- dokumentu tulkošana igauņu valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- igauņu valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi igauņu valodā;
- individuālie igauņu valodas kursi.
Meklējiet valodu risinājumus igauņu valodā?
IGAUŅU VALODA FAKTOS
Igauņu valoda pieder somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu grupai. Pēc zinātnieku domām, senatnē proto-somugru ciltis ir apdzīvojušas plašas teritorijas, kas robežojušās pat ar irāņu cilšu areālu tālu aiz Urālu kalniem. Taču ap 3. gadu tūkstoti p. m. ē. tās atceļojušas pie Baltijas jūras, kur sākušas veidot ciešus kultūras sakarus ar vietējām baltu ciltīm, un arheoloģiskajos pieminekļos ir atpazīstamas kā „ķemmes-bedrīšu” keramikas kultūras pārstāves.
Igauņu valoda ir radniecīga lībiešu, somu un votu valodai, taču nelīdzinās kaimiņzemju – krievu, latviešu un zviedru valodai. Igauņu un somu valodas radušās, sadaloties proto-somugru ciltīm, kas saziņā izmantojušas tā dēvēto proto-somu valodu.
Mūsdienu igauņu valoda ir daudz atšķirīgāka no proto-somu valodas nekā šobrīd runātā somu valoda, taču igauņu valodā saglabājušies daži tādi arhaismi, kādi somu valodā vairs nav sastopami.
Igauņu valoda ir Igaunijas Republikas vienīgā valsts valoda. Valsts valodas statusu nosaka Igaunijas Republikas konstitūcija (Eesti Vabariigi põhiseadus, 1992) un Valodas likums (Keeleseadus, 2011). Kopš 2004. gada igauņu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tā tiek pilnvērtīgi izmantota visās sociolingvistiskajās jomās, t. sk. valsts un pašvaldību darbībā, izglītībā, zinātnē, informācijas tehnoloģijās. Krievu valoda ir līdz šim visvairāk runātā minoritāšu valoda valstī. Krievu valodu kā otro valodu runā četrdesmit līdz septiņdesmit gadus veci etniskie igauņi. Krievu valoda bija Igaunijas PSR neoficiālā valoda no 1944. līdz 1991. gadam un padomju laikā skolās to mācīja kā obligāto valodu.
Igauņu valodas reģionālie dialekti tiek iedalīti trīs grupās: ziemeļu, dienvidu un ziemeļaustrumu grupā. Dienvidu grupā tiek iekļauts Tartu apkaimes jeb Tartu dialekts, Veru apkaimes jeb veriešu dialekts un Vīlandes apkaimes jeb mulgi dialekts, bet ziemeļu grupā ‒ austrumu, vidus, rietumu un salu dialekti. Atsevišķi stāv ziemeļaustrumu dialekti, ko runā Ziemeļigaunijā Somijas līča krastā austrumos no Tallinas. Katrs dialekts tiek iedalīts izloksnēs, kuru robežas lielākoties sakrīt ar kādreizējo draudžu robežām. Vislielākās atšķirības ir starp ziemeļu un dienvidu dialektiem. Tiek uzskatīts, ka šie dialekti kādreiz bijuši atsevišķas valodas, kas baltu un ģermāņu valodu ietekmē 2. gadu tūkstotī ir satuvinājušās, un tā rezultātā radusies igauņu valoda. Dienvidigauņu un salu dialekti atšķiras no igauņu literārās valodas arī gramatiski, pārējos dialektos atšķirības novērojamas galvenokārt tikai izrunā.
Visaugstākā dialektu prasme ir Dienvidigaunijā un salās Igaunijas rietumos. Mūsdienās visizplatītākais dialekts ir veriešu dialekts. Dialektu prasme ir vairāk izplatīta vecāku cilvēku vidū.
Dažādi igauņu valodas paveidi tiek runāti arī ārzemēs. Arī tos var uzskatīt par reģionāliem dialektiem, jo katrs no tiem ir saistīts ar noteiktu vietu un tajā runātām vietējām valodām.
Sociālā aspektā igauņu valoda ir diezgan viendabīga. Tas nozīmē, ka ikdienas sarunvaloda un normētā literārā valoda būtiski neatšķiras. Var runāt par dažādu sociālo grupu (skolēnu, cietumnieku u. c.) valodas variantiem, taču tie galvenokārt atšķiras tikai leksiski.
Lai gan igauņu rakstu valoda pastāv kopš 16. gadsimta, kad tika izdotas pirmās reliģiskās grāmatas igauniski, literārā igauņu valoda sāka īsti attīstīties 17. Un 18. gadsimtā, kad drukāto tekstu skaits palielinājās, lasītprasme pieauga un parādījās vajadzība pēc normētas valodas. Tā kā pirmās grāmatas igauņu valodā izdeva vācieši ar nolūku izplatīt luterāņu ticību, radās vajadzība pēc drukātiem materiāliem gan ziemeļigauņu, gan dienvidigauņu valodā. Tādējādi jau kopš pirmajiem rakstiem igauņu valodā uz abu dialektu grupu pamata izveidojās divas rakstu valodas: ziemeļigauņu jeb Tallinas valoda un dienvidigauņu jeb Tartu valoda. Neviena no sākotnējām rakstu valodām neattīstījās līdz pilnībā normētai literārajai valodai, taču abas tika paralēli lietotas līdz pat 20. gadsimtam. Jau kopš 18. gadsimta ziemeļigauņu rakstu valoda izplatījās plašāk un ātrāk nekā dienvidigauņu rakstu valoda, kļūstot par galveno rakstu valodu visā Igaunijas teritorijā. Viens no faktoriem, kas to ietekmēja, bija Bībeles tulkojums ziemeļigauņu valodā 1739. gadā. Bībele kļuva par igauņu rakstu valodas lietošanas paraugu līdz 19. gadsimta pirmajai pusei.
19. gadsimta sākumā pirmo reizi tika izvirzīts jautājums par abu rakstu valodu apvienošanu. Jautājums par vienotu igauņu valodu kļuva īpaši svarīgs 19. gadsimta otrajā pusē, kad nacionālās atmodas laikā bija īpaši spēcīga tautas vienotības sajūta. Līdzās jautājumam par vienotu igauņu valodu ilgi pastāvēja problēmas ar igauņu valodas pareizrakstību. Kad 19. gadsimta sākumā kļuva skaidrs, ka igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, par igauņu valodas pareizrakstības attīstīšanas pamatu vācu valodas vietā kļuva somu valoda. Lielas pārmaiņas igauņu valodas kopšanā notika 20. gadsimta 80. gados, kad tika nolemts turpmāk pieņemt tādas normas, kuras ņemtu vērā igauņu valodas dabisko attīstību un tādējādi būtu tuvākas reāli lietotajai igauņu valodai. Mūsdienās igauņu valodas politiku vada un koordinē Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija (Haridus– ja Teadusministeerium). Literārās normas ir noteiktas ar Valodas likumu, kur norādīts, ka normu pamatā ir Igauņu valodas institūta (Eesti Keele Instituut) izdotā visjaunākā pareizrakstības vārdnīca, Igauņu dzimtās valodas biedrības Valodas komitejas (Emakeele Seltsi keeletoimkond) lēmumi un ieteikumi par valodas lietojumu un pareizrakstību, kā arī šīs biedrības apstiprinātā igauņu valodas normatīvā gramatika un rokasgrāmata.
Pazīstamākie 19. gadsimta valodnieki, kuri aktīvi iesaistījās igauņu literārās valodas veidošanā, ir Ed. Ārenss (Ed. Ahrens), F. J. Vīdemans (F. J. Wiedemann), J. Hurts (J. Hurt) un M. Veske (M. Veske). Ap šo laiku sākās arī straujš igauņu literatūras attīstības posms.
Interesanti veidojusies igauņu rakstu valoda. 19. gadsimta beigās, valodnieces M. Veskes rosināta, sākās kustība ar mērķi tā laika rakstu valodu tuvināt atsevišķu dialektu fonētiskajām īpatnībām. Šī kustība bija tik sekmīga, ka kādu laiku Igaunijā izveidojās divas paralēlas literārās valodas.
Senākie aizguvumi igauņu valodā saglabājušies no baltu, ģermāņu, indoirāņu un slāvu valodām, jaunākie – no latviešu, krievu, vācu un zviedru valodām. Taču internacionālismus igauņu valodā lieto maz.
IGAUŅU VALODAS ALFABĒTS
Igauņu valodā tiek lietots latīņu alfabēts, kurā saglabājusies vācu valodas ietekme – trīs burti ar diakritisko zīmi – umlautu, kurus igauņu valodā uzskata par atsevišķiem burtiem (Ä, Ö, Ü) un, kas ir pielāgots igauņu valodai. Alfabētā ir šādi burti: a, b, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, r, s, š, z, ž, t, u, v, õ, ä, ö, ü. Burti f, š, z, ž tiek izmantoti tikai svešvārdos. Svešu nosaukumu un svešvalodas vārdu pierakstīšanai tiek izmantoti arī sveši burti, no kuriem parastākie ir c, č, q, w, x, y. Rakstība, ko igauņu valodā izmanto mūsdienās, tika izstrādāta 19. gadsimta otrajā pusē, un tā ir izveidota pēc somu valodas ortogrāfijas piemēra. Igauņu valodā ir 26 fonēmas: deviņi patskaņi /a, e, i, o, u, õ, ä, ö, ü/ un 17 līdzskaņi: /f, h, j, k, l, l´, m, n, n´, p, r, s, s´, š, t, t´, v/. No tiem /f/ un /š/ tiek izmantoti tikai svešvārdos, un /õ/, /ä/ /ö/ un /ü/ parādās galvenokārt vārda pirmajā zilbē. Igauņu valodā galvenais uzsvars ir uz pirmās zilbes, svešvārdos uzsvars var būt citur. Skaņas, kā arī konkrētas zilbes var izrunāt trīs dažādās kvantitātes pakāpēs (välted), kas piešķir vārdiem dažādas nozīmes.
CIK SAREŽĢĪTA IR IGAUŅU VALODA?
Šī valoda tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām valodām pasaulē. Saskaņā ar ASV Ārlietu dienesta institūta datiem, igauņu valoda ir piektā visgrūtāk apgūstamā valoda. Īpaši tiem, kam angļu valoda ir dzimtā, šī valoda ir sarežģīta tieši atšķirīgo gramatisko iezīmju dēļ.
Igauņu valodā ir trīs līdzskaņu un patskaņu garumi ─ īsi, gari un ļoti gari, un to lietošanas veids maina vārda nozīmi. Piemēram, lina igauņu valodā nozīmē veļu, bet linna nozīmē pilsētu. Igauņu valodai raksturīga bagāta locījumu sistēma: tajā ir 14 gramatiskie locījumi. Papildus mums zināmajiem locījumiem, piemēram, nominatīvs un ģenitīvs, vēl ir arī partitīvs (apzīmē kāda priekšmeta daļu, daudzumu), illatīvs (rāda virzienu – kurp?, kur iekšā?), elatīvs (apzīmē virzienu projām, ārā), allatīvs (atbild uz jautājumu kurp?), adesīvs (norāda atrašanos uz kaut kā), ablatīvs (no kā projām?), esīvs (kādā vietā vai stāvoklī?), translatīvs (norāda uz kaut kā pārtapšanu par kaut ko), komitatīvs jeb pavadonības locījums (ar ko kopā?) un vēl terminatīvs jeb ierobežojuma locījums (norāda ierobežojumu telpā un laikā). Igauņu valodas darbības vārdam piemīt četras laika formas – viena tagadne un trīs pagātnes, bet tāda gramatiskā kategorija kā nākotne igauņu valodā nav. Tāpat darbības vārdiem igauņu valodā ir divas nenoteiksmes. Galvenais uzsvars vienmēr tiek likts uz pirmo zilbi vārdā, mazāks – uz trešo. Vārdu kārtība igauņu valodā ir diezgan brīva, teikuma jēgu var saprast arī tad, ja neievēro vārdu secību. Visiem lietvārdiem un īpašības vārdiem gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī ir vienādas galotnes, daudzskaitļa atvasināšanai lieto īpašus piedēkļus. Viens un tas pats vietniekvārds apzīmē abas dzimtes, jo dzimtes igauņu valodā neizdala. Igauņu valodā nav vispārākās pakāpes, gradācijas izteikšanai lieto pastiprināmās partikulas vārda beigās. Šajā valodā ir īpaša atstāstījuma izteiksme un negatīva konjugācija, taču nav ar priedēkļiem saliktu darbības vārdu, jo igauņu valodā prievārdu nav. Tieši tādēļ ir tik daudz gramatisko locījumu.
Ja igauņu valoda ir piektā grūtāk apgūstamā valoda, tad somu valoda – sestā. Tādējādi abas valodas ir salīdzinoši vienkārši saprast un apgūt gan igauņiem, gan somiem.
Igauņu valodu ir vieglāk apgūt somu valodā runājošajiem šādu iemeslu dēļ:
- reģionālā ietekme: Somija ir kaimiņvalsts, līdz ar to var novērot kultūras līdzības starp abām valstīm un valodu;
- gan somu, gan igauņu valodas pieder urālu valodu saimei;
- igauņu valodā ir 14 gramatiskie locījumi, bet somu valodā – 15;
- abās valodās ir patskaņi, kas nav raksturīgi angļu valodā, tāpēc somu valodā runājošajiem ir vieglāk pielāgoties igauņu valodai.
IGAUŅU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS
Mūsu profesionālo tulku un tulkotāju komanda nodarbojas gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, tehniskajiem tulkojumiem, gan notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Tulkošanas birojs Skrivanek nodrošina arī tekstu igauņu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu. Protams, valodas speciālisti var sniegt informāciju par kultūras atšķirībām, lietišķo etiķeti, vēsturi un tradīcijām.
Tulkojamā materiāla tematiskais spektrs no/uz igauņu valodu ir ļoti plašs, ņemot vērā aktīvo abu valstu sadarbību dažādās jomās – biznesa, ekonomikas, izglītības, kultūras u. c. Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no/uz igauņu valodu – e-komercijas satura un mājaslapu tulkojumus, reklāmas saukļu, SEO tekstu, Google atslēgas vārdu, mārketinga tulkojumus, sadarbības līgumu, uzņēmējdarbības dokumentāciju, tiesu dokumentu (krimināllietu, civillietu un administratīvo lietu) tulkošanu. Veicam arī secīgo un sinhrono tulkošanu lietišķās vai cita veida sarunās, konferencēs un citos pasākumos. Sadarbojamies arī ar valsts iestādēm dažādu juridisku tulkojumu veikšanā. Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus.
KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ IGAUŅU VALODĀ?
Igauņu valoda ir otra mazākā, tās runātāju skaita ziņā, valoda pasaulē, kurai ir piešķirts valsts valodas statuss (pirmajā vietā – islandiešu valoda). Igauņu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,1 miljonam cilvēku pasaulē, t. sk. aptuveni 915 tūkstošiem cilvēku Igaunijā (2021. gadā) un ap 200 tūkstošiem ārpus Igaunijas; no tiem ap 50 tūkstošiem Somijā, ap 27 tūkstošiem Amerikas Savienotajās Valstīs, 24 tūkstošiem Kanādā, 26 tūkstošiem Zviedrijā un 17 tūkstošiem Krievijā, ap 7 tūkstošiem Austrālijā, 10 000 Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Norvēģijā, Ukrainā, Īrijā, Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un aptuveni 1700 Latvijā.
Pēc runātāju skaita igauņu valoda ir divsimt pasaules izplatītāko valodu starpā un trešā izplatītākā urāliešu valoda pēc ungāru un somu valodas. Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā Igaunijā iebruka Padomju armija, liels skaits igauņu ar kuģiem vai mazākām laivām pa Baltijas jūru aizbēga no savas dzimtenes. Daudzi bēgļi, kas izdzīvoja riskantajā jūras braucienā uz Zviedriju vai Vāciju, vēlāk no turienes pārcēlās uz Kanādu, Apvienoto Karalisti, ASV vai Austrāliju. Daļa no šiem bēgļiem un viņu pēcnācējiem atgriezās Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā.
Neatkarības gados arvien vairāk igauņu izvēlējās strādāt ārvalstīs, galvenokārt Somijā, arī citās Eiropas valstīs (galvenokārt Apvienotajā Karalistē, Beniluksa valstīs, Zviedrijā un Vācijā), padarot Igauniju par valsti ar augstāko emigrācijas līmeni Eiropā.
IGAUŅU VALODA BIZNESĀ
Igauņi ir daudzvalodīgi. Taču ne visi prot runāt igauņu valodā, piemēram, krievi, lai gan varētu būt dzimuši Igaunijā. Lielākā daļa igauņu lieto krievu valodu kā otro saziņas valodu. Angļu valoda vienmēr ir bijusi obligāts mācību priekšmets skolā, pat komunistiskā režīma laikā. Krievu valoda nav oficiālā valoda, un saskaņā ar likumu visi oficiālie dokumenti, piemēram, līgumi un darījumi, būtu jāpārtulko igauņu valodā.
Angļu valoda ir populāra valoda Igaunijā, un labas angļu valodas zināšanas ir svarīga biznesa izglītības daļa. Starptautiskās biznesa tikšanās parasti notiek angļu valodā, tāpēc igauņu cerības uz to, ka sadarbības partneri runās igauņu valodā, ir zemas, taču, ja būs zināmas kaut pāris pieklājības frāzes, igauņi to novērtēs.
Ārpus Igaunijas teritorijas igauņu valoda kā biznesa valoda principā netiek lietota. Ja tiek slēgti sadarbības līgumi ar Igaunijas uzņēmējiem, tiek lietota angļu vai krievu valoda.
IGAUŅI LATVIJĀ
Pirmie igauņu pārstāvji Latvijas teritorijā bija leivi un lutsi. Leivu, kuru, kā uzskata, ir bijis pāris tūkstošu, apdzīvotā vieta stiepās no tagadējā Veru (Võru) apriņķa dienvidu gala līdz Gulbenei un Alūksnei. Lutsu ciemi atradās ap Ludzu (no tā arī nosaukums: lutsi), tiek uzskatīts, ka viņu maksimālais skaits bija ap 4000. Tradicionāli igauņi ir dzīvojuši arī teritorijā uz dienvidiem no tagadējās Latvijas-Igaunijas robežas.
Ļoti interesants ir fakts, ka LU Lībiešu institūts sadarbībā ar Ludzas pilsētas bibliotēku ir izdevuši “Ludzas igauņu ābeci”.
Lielākā igauņu kopiena Rīgā izveidojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Uz Rīgu, kas tajā laikā bija viens no cariskās Krievijas lielākajiem rūpniecības centriem un Vidzemes guberņas administratīvais centrs, kurā ietilpa liela daļa no tagadējās Igaunijas teritorijas, ieceļoja tekstilrūpniecības strādnieki un amatnieki, kā arī lieltirgotāji un rūpnieki. Papildus Rīgā ienāca igauņu jaunieši, kuri atrada mācību iespējas Baltijas valstu vienīgajā tehniskajā augstskolā un Rīgas Garīgajā seminārā. Ja 1881. gadā Rīgā dzīvoja 1565 igauņu, tad 20. gadsimta sākumā viņu skaits, pēc dažādiem vērtējumiem, bija pieaudzis līdz 28 tūkstošiem. Pirmā Pasaules kara laikā un pēc tā ļoti daudzi igauņi atgriezās savā dzimtenē. Pēc Latvijas pirmās, 1920. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 8700 igauņu, no viņiem vairākums pierobežā, ap Valmieru (1600 igauņu), Valkas un Alūksnes apkārtnē (4100) un Rīgā (1600). Pārsimts igauņu lielas kopienas dzīvoja arī ostas pilsētās Liepājā un Ventspilī.
Trešā daļa igauņu ienāca Latvijā Padomju okupācijas laikā, kad, trūkstot valstu robežām, bija vieglāk kaimiņvalstī mācīties, strādāt, vai arī ieprecēties.
Saskaņā ar Latvijas Statistikas dienesta datiem 2021. gadā Latvijā dzīvo 1676 igauņu tautības cilvēku.
Abām valstīm ir lieliska sadarbība ekonomikā, sadarbība izglītības jomā, kultūras jomā, iekšlietu un tieslietu jomā, kā arī aizsardzības jomā. Nevar nepieminēt arī veiksmīgo sadarbību transporta un sakaru jomā.
Kopš 1989. gada Rīgā darbojas Rīgas Igauņu skola.
Latvijas Universitātei ir noslēgts sadarbības līgums ar Tartu Universitāti.
Latvijas Universitātē tiek īstenota somugru studiju programma, kas ietver arī igauņu valodas apmācību. Igauņu valodu iespējams apgūt kā C daļas priekšmetu arī citiem interesentiem. Vairāk par programmu šeit.
Tartu Universitātē šobrīd tiek mācīta latviešu valoda kā brīvās izvēles kurss, kuram ir vērā ņemama atsaucība no studentu puses. Tartu Universitāte ir ieinteresēta paplašināt latviešu valodas apguvi. Latviešu valodas kursi tiek piedāvāti arī Tallinas Universitātē.
Latvijas Lauksaimniecības universitātei ilgstoši ir sadarbība ar Igaunijas Dabaszinātņu Universitāti Tartu.
Latvijas Mākslas akadēmija sadarbojas ar Igaunijas Mākslas akadēmiju un Tartu Universitāti.
Latvijas Kultūras akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju programmas Socrates/Erasmus ietvaros, kā arī ar Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmiju.
Sadarbība ar Igauniju visās kultūras un mākslas nozarēs norit ļoti aktīvi, pateicoties ļoti labai sadarbībai ar Igaunijas Kultūras ministriju, notiek regulāra pieredzes apmaiņa starp ministrijām visos līmeņos.
Sadarbība aizsardzības jomā starp Baltijas valstīm notiek saskaņā ar 2013. gada janvārī aizsardzības ministru parakstīto saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militārajos jautājumos. Sauszemes spēku vienības regulāri piedalās kopīgās mācībās, kas sekmē savstarpējās savietojamības uzturēšanu augstā līmenī.
Latvija un Igaunija aktīvi sadarbojas divpusējo un trīspusējo Baltijas valstu transporta projektu plānošanā un īstenošanā.
Latviju un Igauniju šķērso Via Baltica transporta koridors, abās valstīs ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un tās piedalās dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstībā.
Par savas valsts pilsoņiem Latvijā rūpējas Igaunijas vēstniecība Latvijā ─ https://riga.mfa.ee/lv/igauni-latvija-musdienas
IGAUŅU VALODAS DIENA
Igaunijā dzimtās valodas diena, kas tiek atzīmēta 14. martā, kā viena no igauņu dzejas tradīciju aizsācēja Kristjana Jāka Pētersona dzimšanas diena, pirmo reizi par valsts svētkiem tika atzīta 1999. gadā. Tagad to atzīmē ne tikai Igaunijā, bet daudzās igauņu mājās, skolās un universitātēs visā pasaulē. Par godu šim notikumam Igaunijā un ārvalstīs tiek rīkoti simtiem lielāku un mazāku pasākumu, tostarp tradicionālais diktāts ERR raidījumā Vikerraadio. Šī diena tiek plaši atzīmēta arī ārpus Igaunijas, un daudzas Igaunijas biedrības un ārvalstu institūcijas rīko konkursus un īpašus pasākumus. Piemēram, Ļvivas Universitātē Ukrainā tika rīkots konkurss, lai atrastu interesantāko igauņu vārdu. Igauņu valodu māca gandrīz 60 kopienās ārpus Igaunijas, un to skaits ar katru gadu pieaug. Pēc Igaunijas institūta datiem, aptuveni 1000 studentu apgūst igauņu valodu universitātēs visā pasaulē, visvairāk Somijā, Zviedrijā, Latvijā un Ungārijā, kā arī Ukrainā, ASV un Ķīnā. Mūsdienās igauņu valodu runā aptuveni 1,1 miljons cilvēku. Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem 130 000 igauņu valodas runātāju runā arī kādā no vairākiem igauņu dialektiem. Tomēr pētnieki baidās, ka pieaugošās urbanizācijas rezultātā dialekti izzudīs. Dialektos dažādos laikos igauņiem ir bijusi atšķirīga nozīme. Ja igauņu rakstītās valodas attīstība ilgu laiku daudziem lika dialektus uzskatīt par mazāk vērtīgiem vai apakšvalodu, tagad tie arvien vairāk tiek uzskatīti par nozīmīgu kultūras daudzveidības un vietējās identitātes rādītāju. Tā kā rakstītā igauņu valoda balstās uz ziemeļu dialektu, dienvidu dialektos ir statistiski vairāk runātāju. Pēdējie krietni atšķiras no ikdienā lietotās igauņu valodas, kas ļauj cilvēkiem vieglāk identificēt sevi kā dialekta runātājus. Visplašāk runātais igauņu dialekts ir Veru dialekts, ko lieto vairāk nekā 87 000 cilvēku.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM IGAUŅU VALODĀ:
- dokumentu tulkošana igauņu valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- igauņu valodas tekstu korektūra;
IGAUŅU VALODAS KOMBINĀCIJAS:
latviešu–igauņu; igauņu–latviešu; angļu–igauņu; igauņu–angļu; lietuviešu–igauņu; igauņu–lietuviešu; krievu–igauņu; igauņu–krievu; poļu–igauņu; igauņu–poļu; ukraiņu–igauņu; igauņu–ukraiņu; čehu–igauņu; igauņu–čehu; vācu–igauņu; igauņu–vācu; spāņu–igauņu; igauņu–spāņu; franču–igauņu; igauņu–franču; itāļu–igauņu; igauņu–itāļu; dāņu–igauņu; igauņu–dāņu; zviedru–igauņu; igauņu–zviedru; norvēģu–igauņu; igauņu–norvēģu; somu–igauņu; igauņu–somu, igauņu–arābu; arābu–igauņu; igauņu–armēņu, armēņu–igauņu; igauņu–baltkrievu, baltkrievu–igauņu; bulgāru–igauņu, igauņu–bulgāru; igauņu–ebreju, ebreju–igauņu, igauņu–grieķu, grieķu–igauņu; igauņu–gruzīnu; gruzīnu–igauņu; igauņu–hindi; hindi–igauņu; igauņu–holandiešu; holandiešu–igauņu; igauņu–korejiešu; korejiešu–igauņu; igauņu–kurdu; kurdu–igauņu; igauņu–ķīniešu; ķīniešu–igauņu; igauņu–portugāļu; portugāļu–igauņu; igauņu–rumāņu; rumāņu–igauņu; igauņu–slovāku; slovāku–igauņu; igauņu–slovēņu; slovēņu–igauņu; igauņu–turku; turku–igauņu; igauņu–ungāru; ungāru–igauņu u. c.