TULKOJUMI FRANČU VALODĀ / TULKOT FRANČU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOJUMI FRANČU VALODĀ?
Tulkojumu cena no un uz franču valodu tiek rēķināta katram pasūtījumam atsevišķi. Cenas aprēķinā vērā tiek ņemti dažādi tieši jūsu pasūtījumam raksturīgi parametri, piemēram, secīgo mutisko un sinhrono tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, pasākuma norises vieta, ceļošanas izdevumi, dienas nauda, sinhronajā tulkošanā papildus tiek rēķināti izdevumi par tehnisko nodrošinājumu atkarībā no pasākuma dalībnieku skaita utt. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms un lasāmība, tulkojuma izpildes termiņi, terminoloģijas sarežģītība, atkārtojumi tekstā, attēlu un grafiku sarežģītība un formatēšana, koriģēšana, kā arī citi klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Protams, gan rakstisko, gan mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz franču valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Katru reizi Skrivanek tulkošanas projektu vadītāji sagatavo sīku informāciju par tulkojuma cenu pirms katra tulkošanas projekta uzsākšanas. Cenas piedāvājums tiek sagatavots 30 minūšu laikā. Rakstiskajiem darbiem, nosakot cenu, tiek ņemts vērā vārdu skaits avota tekstā, atkārtojumi tajā, grafisko elementu sarežģītība un citi parametri. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, gaidīsim tulkojamo materiālu e-pastā.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM FRANČU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana franču valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- franču valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi franču valodā;
- individuālie franču valodas kursi;
- franču valodas kursi grupā.
Meklējiet valodu risinājumus franču valodā? Sazinieties ar mums!
TULKOJUMI FRANČU VALODĀ / TULKOT FRANČU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOJUMI FRANČU VALODĀ?
Tulkojumu cena no un uz franču valodu tiek rēķināta katram pasūtījumam atsevišķi. Cenas aprēķinā vērā tiek ņemti dažādi tieši jūsu pasūtījumam raksturīgi parametri, piemēram, secīgo mutisko un sinhrono tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, pasākuma norises vieta, ceļošanas izdevumi, dienas nauda, sinhronajā tulkošanā papildus tiek rēķināti izdevumi par tehnisko nodrošinājumu atkarībā no pasākuma dalībnieku skaita utt. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms un lasāmība, tulkojuma izpildes termiņi, terminoloģijas sarežģītība, atkārtojumi tekstā, attēlu un grafiku sarežģītība un formatēšana, koriģēšana, kā arī citi klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Protams, gan rakstisko, gan mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz franču valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Katru reizi Skrivanek tulkošanas projektu vadītāji sagatavo sīku informāciju par tulkojuma cenu pirms katra tulkošanas projekta uzsākšanas. Cenas piedāvājums tiek sagatavots 30 minūšu laikā. Rakstiskajiem darbiem, nosakot cenu, tiek ņemts vērā vārdu skaits avota tekstā, atkārtojumi tajā, grafisko elementu sarežģītība un citi parametri. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, gaidīsim tulkojamo materiālu e-pastā.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM FRANČU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana franču valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- franču valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi franču valodā;
- individuālie franču valodas kursi;
- franču valodas kursi grupā.
Meklējiet valodu risinājumus franču valodā? Sazinieties ar mums!
INTERESANTI FAKTI PAR FRANČU VALODU UN FRANCIJU
Franču valoda skan tik izsmalcināti. Šī valoda tiek uzskatīta par vienu no visloģiskākajām, bagātākajām, skanīgākajām un romantiskākajām valodām pasaulē. Tajā skaisti skanēs jebkura frāze – vai tā būtu dzīves gudrība, vai atzīšanās mīlestībā, pat zinātniski termini un paši nekulturālākie vārdi pasaulē.
- Franču valoda ir ļoti nozīmīga valoda pasaulē – tā ir ceturtā visbiežāk lietotā valoda interneta vidē, trešā visbiežāk lietotā valoda uzņēmējdarbībā, otrā starptautiskās informācijas valoda medijos.
- Starptautiskā Frankofonijas organizācija lēš, ka līdz 2060. gadam franciski runājošo skaits pasaulē sasniegs aptuveni 767 miljonus.
- Franču valoda ir gan Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, UNESCO, NATO, Starptautiskās Olimpiskās komitejas, Starptautiskā Sarkanā Krusta un starptautisko tiesu gan darba, gan oficiālā valoda.
- TV5MONDE ir galvenais un vienīgais globālais TV kanāls franču valodā, kuram ir piekļuve 198 pasaules valstīs, tostarp Ķīnā, Kubā un Ziemeļkorejā.
- Burts e ir visbiežāk lietotais burts franču valodā.
- Franču valoda ir starptautiskā kulinārijas, modes, teātra, vizuālās mākslas, dejas un arhitektūras valoda. Franču valodas zināšanas ļauj piekļūt lieliskiem literatūras darbiem franču oriģinālajā valodā, kā arī filmām un dziesmām. Franču valoda ir Viktora Igo, Moljēra, Edītes Piafas, Žana Pola Sartra, Alēna Delona un Zinedīna Zidāna valoda.
- Romāns “Nožēlojamie” ir franču rakstnieka Viktora Igo meistardarbs, kas tulkots neskaitāmās valodās. Interesantākais ir fakts, ka šajā romānā ir garākais teikums visā pasaules literatūrā, kas sastāv no 823 vārdiem bez nevienas pieturzīmes, tikai ar punktu teikuma beigās.
- Franču valodas zināšanas paver iespējas studēt slavenajās Francijas universitātēs un biznesa skolās, kas ir starp labākajām augstākās izglītības iestādēm Eiropā un pasaulē.
- Francija ir pasaulē populārākais tūristu galamērķis un katru gadu piesaista vairāk nekā 87 miljonus apmeklētāju. Prasme pat nedaudz runāt franču valodā padara Parīzes un visu Francijas reģionu apmeklēšanu daudz patīkamāku, kā arī sniedz ieskatu Francijas kultūrā un dzīvesveidā. Franču valoda noder arī ceļojot uz franciski runājošajām pasaules daļām.
- Pirmkārt un galvenokārt, franču valodas apguve ir prieks mācīties skaistu, bagātu, melodisku valodu, ko bieži sauc par mīlestības valodu. Franču valoda ir arī analītiska valoda, kas strukturē domu un attīsta domāšanu, kas ir vērtīga prasme diskusijās un sarunās.
FRANČU VALODAS ALFABĒTS
Jau ar pirmajiem rakstiem, kas datējami ar 9. gadsimtu, franču valodas pierakstam tiek lietots latīņu alfabēts. Tas ticis papildināts un mūsdienās sastāv no 26 burtiem: sešiem patskaņiem (a, e, i, o, u, y) un 20 līdzskaņiem (b, c, d, f, g, h, j, l, m, n, p, q, r, s, t, v, w, x, z). Mūsdienu franču valodas skaņu daudzums pārsniedz latīņu burtu skaitu (26 burti apzīmē 35 skaņas). Vairākiem burtiem var būt sastopamas diakritiskās zīmes, galvenokārt tās lieto mazajiem burtiem.
BRAILA RAKSTS
Braila raksts ir rakstības metode, kuru izmanto, lai akli cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu rakstīt un lasīt. Šo rakstības metodi ieviesa francūzis Luijs Brails 1821. gadā. Brails zaudēja redzi trīs gadu vecumā sadzīviskas traumas rezultātā. Desmit gadu vecumā viņš ieguva iespēju mācīties Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem, kas bija viena no pirmajām šāda tipa mācību iestādēm pasaulē. Parīzes Nacionālā institūtā neredzīgajiem bija jāmācās arī lasīt pēc sistēmas, ko bija izgudrojis tās dibinātājs Valentīns Aī (Valentin Haüy). Tajā laikā lasīšanai tika izmantots izlocīts vara vads, kas bija ielīmēts starp divām papīra lapām. Šai sistēmai bija vairāki trūkumi. Pirmkārt, skolēni nevarēja apgūt rakstīšanu, otrkārt, lai ietaupītu naudu, vienā grāmatā tika publicēti daudzi dažāda tipa darbi. Grāmatas bija ļoti biezas un smagas, to svars varēja sasniegt pat vairākus desmitus kilogramu. Braila apmeklētajā mācību iestādē bija tikai trīs šādas grāmatas. 1821. gadā bijušais Francijas armijas kapteinis Šarls Barbjē (Charles Barbier) apmeklēja Parīzes Nacionālo institūtu neredzīgajiem. Savulaik Napoleons bija pieprasījis izgudrot rakstības sistēmu, ar kuras palīdzību karavīri varētu sazināties nakts laikā, pilnīgā tumsā, neiededzot gaismu un nesarunājoties savā starpā. Barbjē šim nolūkam izgudroja “nakts rakstu“, kur burtus attēloja papīrā caurdurot divpadsmit punktus dažādās kombinācijās. Ieradies Parīzes Nacionālajā institūtā, Barbjē iepazīstināja studentus ar “nakts rakstu”. Tajā pašā gadā Brails uzsāka pats sava raksta izveidošanu pēc “nakts raksta” parauga, kuru pabeidza 1824. gadā, kad viņam bija vēl tikai piecpadsmit gadi. Galvenā atšķirība bija tajā, ka viņš divpadsmit punktu vietā ieviesa sešus, kurus sadalīja trīs rindās, pa diviem punktiem katrā. Šādā veidā burtu varēja izlasīt ar vienu pirksta pieskārienu, kas ļāva ātrāk nolasīt visu tekstu. Arī apgūt šo rakstu bija vienkāršāk. Būtiska priekšrocība attiecībā pret Aī izgudroto rakstības sistēmu bija tajā, ka Braila raksts ļāva ne tikai iemācīties lasīt, bet arī rakstīt. Vēlāk Brails uz savas rakstības metodes pamata izveidoja arī pierakstu matemātikai un mūzikas notīm. Pirmā grāmata Braila rakstā iznāca 1829. gadā. Pēc desmit gadiem iznāca arī grāmata, kas bija veltīta Braila raksta metodikai un pielietošanai. Viņš bija atzīts skolotājs starp saviem skolēniem Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem. Divus gadus pēc viņa nāves Braila raksts tika oficiāli atzīts Francijā. 1878. gadā Braila raksts tika atzīts par starptautisko neredzīgo rakstu.
CIK SAREŽĢĪTA IR FRANČU VALODA?
Mūsdienās franču valoda ir otrā visvairāk apgūtā valoda pasaulē − ap 125 miljoniem cilvēku visā pasaulē apgūst to dažādās mācību iestādēs. Tā ir viena no retajām valodām, ko māca katras valsts kādā no izglītības iestādēm. Ārpus Francijas robežām dzīvo aptuveni 500 tūkstoši franču valodas pasniedzēju. Nesenā pētījumā, ko veica tiešsaistes valodu apguves platforma Duolingo, atklājās, ka franču valoda ir otrā visbiežāk apgūtā valoda šajā vietnē. Franču valoda ir viena no desmit valodām, ko Ārlietu dienesta institūts ir novērtējis kā viegli apgūstamu valodu. Lielākajai daļai studentu tās apguve aizņemtu aptuveni 23−24 nedēļas, jeb 600 mācību stundas.
KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ FRANČU VALODĀ?
Franču valoda par starptautisku valodu kļuva jau viduslaikos, pateicoties Francijas karalistes lielajai ietekmei pasaulē. No 17. gadsimta tā aizstāja latīņu valodu kā izglītotās Eiropas lingua franca, 18. gadsimtā tā kļuva par galveno diplomātijas un inteliģences valodu Eiropā. Lielākā daļa franču valodā runājošo valstu sākotnēji bija franču kolonijas. Franču koloniālisms 19. un 17. gadsimtā izplatīja franču valodu daudzos pasaules reģionos. Vairāku karu rezultātā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Francija zaudēja kontroli pār lielāko daļu savām kolonijām. Otrā Francijas koloniālā impērija izveidojās 19. gadsimta beigās, Francija ieguva kontroli pār vairākām valstīm Ziemeļāfrikā, kā arī Senegālu, Kotdivuāru un Mali. Pēc Pirmā pasaules kara lielākā daļa Francijas koloniju atguva savu neatkarību, bet franču valodu tās izmanto kā savu galveno valsts valodu līdz pat mūsdienām. Franču valodā runā 29 Frankofonijas valstīs Eiropā, Āfrikā, Kanādā, ASV, un Āzijā. Tā ir starptautiskās valstu kopienas Frankofonijas oficiālā valoda. Frankofonijā ir apvienojušās tās pasaules valstis, kurās franču valoda ir valsts valoda vai tajā runā nozīmīga daļa valsts iedzīvotāju, vai arī franču valoda un kultūra ir atstājusi ievērojamu kultūrvēsturisko mantojumu. Šajā kopienā darbojas 88 valstis un teritorijas 5 kontinentos. Franču valoda ir dzimtā valoda aptuveni 80 miljoniem iedzīvotāju, bet visā pasaulē franču valodā runā ap 300 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir oficiālā valoda Francijā, Beļģijā, Šveicē, Monako, Luksemburgā, Kanādā, Haiti, Vanuatu, un vēl 21 Āfrikas valstī. Vislielākais skaits franču valodā runājošo dzīvo Āfrikā − aptuveni 115 miljoni cilvēku. Vislielākās franču valodā runājošo diasporas ir Alžīrijā, Argentīnā, Austrālijā, Čīlē, Jaunzēlandē, Kanādā, Marokā, Meksikā, Tunisijā un Urugvajā. Bijušajās Francijas koloniālās impērijas valstīs pēc to neatkarības iegūšanas franču valoda bieži tiek lietota arī kā kompromiss starp vietējām valodām.
FRANČU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS
Skrivanek Baltic franču valodas tulku un tulkotāju komanda strādā gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, gan Eiropas Savienības institūciju un pasaules lielāko nevalstisko organizāciju dokumentācijas tulkojumiem, sarežģītiem medicīniskajiem un tehniskajiem tulkojumiem, gan arī notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Tulkošanas birojs Skrivanek Baltic nodrošina arī tekstu franču valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu un SEO satura rakstīšanu, pielāgojot to Francijas tirgum vai kolorītajam Kanādas Kvebekas reģionam un franču mentalitātei. Mūsu valodas speciālisti būs priecīgi pastāstīt par kultūras atšķirībām, lietišķo etiķeti, vēsturi un tradīcijām. Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no un uz franču valodu – mājaslapu un e-komercijas satura tulkojumus, digitālā mārketinga satura un meta tagu aprakstu adaptāciju un pielāgošanu, sadarbības līgumu, tiesību aktu, tiesu nolēmumu un uzņēmējdarbības dokumentācijas tulkošanu. Veicam arī secīgo tulkošanu lietišķās vai cita veida sarunās, augsta līmeņa starpvalstu konferencēs un citos pasākumos, tiešsaistē Zoom vidē un citās tiešsaistes platformās. Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus.
FRANČU VALODA BIZNESĀ
Franču valodā runā vismaz 300 miljoni cilvēku visā pasaulē, tā ir trešā populārākā valoda, ko izmanto uzņēmējdarbības jomā. Ņemot vērā demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi franciski runājošajos apgabalos, galvenokārt Āfrikā, tuvākajos gados šie rādītāji noteikti pieaugs. Franču valodas prasme nodrošina būtisku piekļuvi franciski runājošo klientu lokam. Franču valodas apguve ir lieliski piemērota diplomātijai, darbam starptautiskās organizācijās vai banku un finanšu sektorā. Tā ir ļoti svarīga valoda, ja ir vēlme attīstīt uzņēmējdarbību Āfrikas un Ziemeļāfrikas teritorijās. Biznesa franču valodas apguve var sniegt konkurentspējīgas priekšrocības ikvienam uzņēmējam. Francijā ir uzņēmējdarbībai labvēlīgā vide, izsmalcinātais finanšu tirgus un augsti izglītots darbaspēks padara to par pievilcīgu vietu uzņēmējdarbībai. Francija ir arī viena no visvairāk apmeklētajām valstīm pasaulē, un tās kultūras ietekme ir plaši atzīta. Francija ir uzņēmējdarbībai draudzīga valsts ar vienu no lielākajiem tirgiem Eiropā un piekļuvi Eiropas vienotajam tirgum. Tās galvaspilsēta Parīze ir nozīmīgs finanšu centrs Eiropā. Lai gan lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu angļu valoda tiek uzskatīta par galveno valodu, ko lieto uzņēmējdarbībā, Francijā no ārvalstu uzņēmējiem tiek sagaidīts, ka viņiem ir kaut viselementārākās franču valodas zināšanas. Lai gan nav obligāti jārunā franču valodā, atteikšanās tajā kaut sasveicināties var tikt uzskatīts par nepieklājīgu žestu.
LATVIJAS UN FRANCIJAS DIVPUSĒJĀS ATTIECĪBAS
Latvijas un Francijas diplomātisko attiecību vēsture sniedzas 100 gadu tālā pagātnē. Pateicoties tieši Francijas prezidenta Aleksandra Millerāna atbalstam, 1921. gadā jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure. Francija arī nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas un Francijas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gadā. Francijas prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu līderis, kurš apmeklēja atkal neatkarību atguvušo Latviju 1992. gadā. Arī mūsdienās abu valstu sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Abas valstis arī parakstījušas rīcības plānu 2018.− 2022. gadam, kas nosaka konkrētu rīcību abu valstu sadarbības attīstīšanai. 1997. gadā abu valstu valdības noslēdza kultūras, izglītības, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgumu. Sadarbība starp abām valstīm izveidojusies teju visās kultūras jomās. Būtiska loma kultūras sakaru veicināšanā un nostiprināšanā ir Francijas Institūtam Latvijā. Par tradīciju kļuvušas arī Rīgā un citviet Latvijā notiekošās Frankofonijas dienas. Tāpat laba sadarbība izveidojusies izglītības jomā. Rīgā darbojas Žila Verna Rīgas Franču skola. Tāpat Francijas valdība katru gadu piešķir Latvijas studentiem stipendijas, bet franču valodu Latvijā apgūst vairāki tūkstoši skolēnu. Francija tiek uzskatīta par nozīmīgu Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsti. Francijā darbojas arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība. Starp abām valstīm pastāv arī laba sadarbība aizsardzības jomā. Tieši Francija ir viena no pirmajām valstīm, ar kuru Aizsardzības ministrija uzsāka sadarbību. Tāpat Francija jau sešas reizes veikusi NATO Gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijas valstīs.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM FRANČU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana franču valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- franču valodas tekstu korektūra;
FRANČU VALODAS KOMBINĀCIJAS:
franču–latviešu; latviešu–franču; franču–lietuviešu; lietuviešu–franču; igauņu–franču; franču–igauņu; angļu–franču; franču–angļu; krievu–franču; franču–krievu; poļu–franču; franču–poļu; ukraiņu–franču; franču–ukraiņu; čehu–franču; franču–čehu; vācu–franču; franču–vācu; spāņu–franču; franču–spāņu; itāļu–franču; franču–itāļu; dāņu–franču; franču–dāņu; zviedru–franču; franču–zviedru; norvēģu–franču; franču–norvēģu; somu–franču; franču–somu; franču–arābu; arābu–franču; franču–armēņu, armēņu–franču; franču–baltkrievu, baltkrievu–franču; bulgāru–franču, franču–bulgāru; franču–ebreju, ebreju–franču, franču–grieķu, grieķu–franču; franču–gruzīnu; gruzīnu–franču; franču–hindi; hindi–franču; franču–holandiešu; holandiešu–franču; franču–korejiešu; korejiešu–franču; franču–kurdu; kurdu–franču; franču–ķīniešu; ķīniešu–franču; franču–portugāļu; portugāļu–franču; franču–rumāņu; rumāņu–franču; franču–slovāku; slovāku–franču; franču–slovēņu; slovēņu–franču; franču–turku; turku–franču; franču–ungāru; ungāru–franču u. c.
FRANČU VALODAS DIENA
Franču valodas diena tiek atzīmēta 20. martā. Šis pasākums ir paredzēts, lai stāstītu par franču valodas izplatību un franču kultūras daudzveidību. Kad lielākā daļa cilvēku domā par franču valodu, viņi domā par Franciju, taču patiesībā Āfrikā ir visvairāk franču valodas runātāju. Tiek lēsts, ka 120 miljoni afrikāņu no 29 valstīm runā šajā valodā kopā ar savām pamatiedzīvotāju valodām.
FRANČU VALODAS IZCELSME
Franču valoda ir cēlusies no Romas impērijas vulgārās latīņu valodas. Francija tajā laikā bija pazīstama kā Gallija, un romieši to iekaroja 1. un 2. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tajā laikā Gallijā runāja gallu valodā, kas ir cēlusies no ķeltu valodas, bet tad tā tika aizstāta ar latīņu valodu. Toties 5. gadsimtā ģermāņu ciltis iebruka Gallijā, kā rezultātā mūsdienu franču valodai ir ķeltu, ģermāņu, bet galvenokārt latīņu valodas ietekme. Septiņpadsmitais gadsimts iezīmēja franču valodas moderno periodu, un 1635. gadā kardināls Rišeljē nodibināja Francijas akadēmiju. Tās mērķis bija saglabāt franču valodas un tās literatūras svētumu. Valoda laika gaitā attīstījās ar tādām mākslas kustībām kā romantisms un reālisms, taču kopumā tā ir palikusi uzticīga šim periodam. 2010. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sabiedrības informācijas departaments oficiāli pasludināja 20. martu par Franču valodas dienu, lai atzīmētu pasaules daudzvalodību un kultūras daudzveidību. Diena tiek izmantota arī, lai veicinātu visu sešu oficiālo valodu, kas ir arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu, vienlīdzīgu lietošanu visā Apvienoto Nāciju Organizācijā. 20. marts ir arī atzīts par Starptautisko Frankofonijas dienu, kas atzīmē Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūras gadadienu, kas sākās 1970. gada 20. martā.
STARPTAUTISKĀ FRANKOFONIJAS DIENA
Starptautiskā Frankofonijas diena, kas tiek atzīmēta 20. martā, un Franču valodas un Frankofonijas nedēļas norises no 17. līdz 25. martam katru gadu sniedz iespēju franciski runājošajiem visā pasaulē svinēt franču valodu visā tās daudzveidībā. Nedēļas laikā notiek vairāk nekā 1500 pasākumu, kuros piedalās aptuveni 70 valstis visā pasaulē. Katru gadu Franču valodas un Frankofonijas nedēļai tie izvēlēta kāda tēma. Pasākumus rīko grāmatnīcas, desmitiem biedrību, bibliotēkas, skolas, augstskolas, muzeji, teātri, kā arī slimnīcas. Franču valoda, otrā visvairāk apgūtā valoda pasaulē ar aptuveni 125 miljoniem studentu un 900 000 franču valodas skolotāju ārzemēs, ir otrā svarīgākā starptautisko ziņu valoda, trešā vissvarīgākā valoda biznesa pasaulē un ceturtā izplatītākā valoda internetā. Tā ir ļoti svarīga darba valoda visās starptautiskajās organizācijās. Tā ir piektā visvairāk runātā valoda uz planētas, franču valoda kopā ar angļu valodu ir vienīgās valodas, kurās runā visos piecos kontinentos.
