TULKOJUMI EBREJU VALODĀ / TULKOT EBREJU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOŠANA EBREJU VALODĀ?
Mūsu tulkošanas biroja tulkošanas projektu vadītāji pirms katra tulkojuma projekta veikšanas rūpīgi izanalizē tulkojamo materiālu un katram pasūtījumam cena tiek noteikta individuāli. Pakalpojuma cenu veido vairākas komponentes – tulkojuma izpildes termiņi, teksta specifika, koriģēšana, formatēšana, kā arī klienta pasūtītie papildus pakalpojumi (notariāls apliecinājums u. c.)
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Jā, tulkojumu cenrādis no/uz ebreju valodu ir neatņemama sadarbības līguma daļa, un klients vienmēr tiek informēts par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta realizācijas. Tulkojuma cenas tiek noteiktas ļoti individuāli, balstoties uz tulkojuma specifiku (rakstiskais vai mutiskais tulkojums), vārdu skaitu iesniegtajā tekstā, teksta atkārtošanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai saņemtu tieši jums sagatavotu piedāvājumu, vienkārši nosūtiet mums materiālu, kuru vēlaties tulkot.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM EBREJU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana ebreju valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- ebreju valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi ebreju valodā;
- individuālie ebreju valodas kursi.
Meklējiet valodu risinājumus ebreju valodā? Sazinieties ar mums!
TULKOJUMI EBREJU VALODĀ / TULKOT EBREJU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOŠANA EBREJU VALODĀ?
Mūsu tulkošanas biroja tulkošanas projektu vadītāji pirms katra tulkojuma projekta veikšanas rūpīgi izanalizē tulkojamo materiālu un katram pasūtījumam cena tiek noteikta individuāli. Pakalpojuma cenu veido vairākas komponentes – tulkojuma izpildes termiņi, teksta specifika, koriģēšana, formatēšana, kā arī klienta pasūtītie papildus pakalpojumi (notariāls apliecinājums u. c.)
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Jā, tulkojumu cenrādis no/uz ebreju valodu ir neatņemama sadarbības līguma daļa, un klients vienmēr tiek informēts par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta realizācijas. Tulkojuma cenas tiek noteiktas ļoti individuāli, balstoties uz tulkojuma specifiku (rakstiskais vai mutiskais tulkojums), vārdu skaitu iesniegtajā tekstā, teksta atkārtošanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai saņemtu tieši jums sagatavotu piedāvājumu, vienkārši nosūtiet mums materiālu, kuru vēlaties tulkot.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM EBREJU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana ebreju valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- ebreju valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi ebreju valodā;
- individuālie ebreju valodas kursi.
Meklējiet valodu risinājumus ebreju valodā? Sazinieties ar mums!
INTERESANTI FAKTI PAR EBREJU VALODU
Ivrits (Ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda. Ivrita senā forma senebreju valodā ir jūdaisma liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet sākot ar 1880. gadiem sefardi to atdzīvināja. Izraēlas iedzīvotāju skaits ir ap 8 milj., no kuriem lielākā daļa ir ebreji (76,4%). Valstī dzīvo vēl citas etniskās grupas – arābi, palestīnieši un vairāku citu etniski-reliģisko grupu pārstāvji — samarieši, druzi, jazīdi u. c. Ivrits ir viena no divām Izraēlas valsts valodām. Lai gan tajā praktiski pārtrauca runāt mūsu ēras 200. gadā, ebreji to turpināja lietot kā „svēto valodu” liturģijās, filozofiskajos rakstos un literatūrā. 19. gadsimta beigās ivrits kļuva par modernu kultūras izteiksmes veidu un kļuva par nozīmīgu faktoru nacionālās atdzimšanas kustībai. Britu impērijas laikā ivritu, līdz ar angļu un arābu valodām, atzina par oficiālu valodu. To sāka lietot ebreju organizācijas un izglītības iestādes. Prese un literatūra ivritā piedzīvoja savu uzplaukumu, rodoties jaunai autoru un lasītāju paaudzei. Šodien ivrits ir bagāta, daudzkrāsaina un dzīva valoda. No 8000 vārdu, ko lietoja bibliskajos laikos, ivrita vārdu krājums ir paplašinājies uz vairāk nekā 120 000 vārdiem. Valodas formālā lingvistiskā attīstības ir 1953. gadā dibinātās Ivrita akadēmijas kompetencē. Eliezers Ben-Jehuda (Eliezer Ben-Yehuda) (1858.−1922.) vadīja ivrita, kā sarunu valodas, atdzimšanu. Pēc pārcelšanās uz Izraēlas zemi 1881. gadā, viņš rosināja ivrita lietošanu gan mājas sadzīvē, gan skolā. Viņš radīja tūkstošiem jaunu vārdu, izveidoja divus periodiskos izdevumus ivritā, kā arī iesaistījās Ivrita valodas komisijas (1890) izveidē. Tāpat viņš strādāja pie 17 sējumu „Senebreju un mūsdienu ivrita lielās vārdnīcas”, sastādot vairākus tās sējumus. Darbs pie vārdnīcas tika uzsākts 1910. gadā, un to pabeidza Eliezera Ben-Jehudas otrā sieva un viņa dēls 1959. gadā. Pirmā proza mūsdienu ivritā radās, pateicoties ieceļojušajiem autoriem. Lai arī viņu saknes bija meklējamas visā plašajā pasaulē un daudzas tradīcijas bija cēlušās no Austrumeiropas ebreju mantojuma, viņu darbos galvenokārt bija aprakstīti radošie sasniegumi Izraēla zemē, kur viņi bija ieradušies ar cionistu moto vadīti: „celt un caur to tikt celtiem”.
EBREJU VALODAS ALFABĒTS
Ebreju alfabēts ir rakstības sistēma, kuru izmanto ivrita un citu ebreju valodu pierakstīšanai. Vēsturiski ebreju rakstīšanai tika izmantoti divi atsevišķi „abjad” raksti. Sākotnējais, vecais ebreju raksts, kas pazīstams kā paleo-ebreju alfabēts, lielā mērā ir saglabāts samariešu alfabēta variantā. Pašreizējais „ebreju raksts” vai „kvadrātraksts”, gluži pretēji, ir stilizēts aramiešu alfabēta veids, un ebreju gudrie to tehniski sauca par Ktav Ashuri (lit. „asīriešu raksts”), jo tika uzskatīts, ka tā izcelsme ir no Asīrijas.
Feniķiešu alfabēta ebreju variants, ko zinātnieki sauca par paleo-ebreju alfabētu, sāka parādīties ap 800. gadu p. m. ē. Agrākie vēsturiski datētie aramiešu uzrakstu piemēri šajā reģionā ir 10. gadsimta Gezera kalendārs un Siolamas uzraksts (ap 700. g. p. m. ē.), kas atrodams Silaomas tunelī. 3. gadsimtā p. m. ē. ebreji sāka lietot stilizētu, „kvadrātveida” aramiešu alfabēta formu, ko izmantoja Pirmā Persijas impērija, kamēr samarieši turpināja lietot paleo − ebreju rakstības formu, ko sauca par samariešu alfabētu. Pēc Persijas impērijas sabrukuma 330. gadā p. m. ē. ebreji izmantoja abus rakstības variantus, bet tad pārgāja uz kvadrātveida asīriešu rakstības formu. Kvadrātveida ebreju alfabēts vēlāk tika pielāgots un izmantots ebreju diasporas valodu rakstīšanai, piemēram, karaīmu, jūdu-arābu valodām, jūdu-spāņu un jidiša valodām. Ebreju alfabētu atkal sāka izmantot rakstīšanai ebreju valodā skolās un ikdienā, kad 18. un 19. gadsimtā ebreju valoda atdzima kā valoda, it īpaši Izraēlā.
Ebreju alfabēts sastāv no 22 burtiem. Rakstība notiek no labās uz kreiso pusi. Izņēmums ir numuri, tos raksta no kreisās uz labo pusi. Interesants ir fakts, ka ebreju valodā nav lielo burtu, ne teikuma sākumā, ne arī personas vārdu un nosaukumu sākumā. Šis ir viens no retajiem alfabētiem pasaulē, kurā praktiski nav patskaņu. Patskaņi tiek apzīmēti ar īpašām rakstu zīmēm, respektīvi, tiek izmantota diakritisko zīmju sistēma, kā punkti un defises, kuras sauc par „NEKUDOT”. Drukātos burtus valodas pierakstam neizmanto, bet ir jāzina, kā tie ir lasāmi. Teksts nav saistīts, burti nav savienojami viens ar otru. Retu reizi, rakstot ātri, ir pieļaujama burtu saskaršanās. Burtu izmēri ir vienādi, manuāla rokraksta formas ir pusapaļas vai ovālas. Katrs burts var attēlot arī noteiktu skaitli – „ALEF” = 1, „BET” = 2 utt. Ebreju alfabēta burti gadsimtu gaitā ir spēlējuši dažādas lomas ebreju reliģiskajā literatūrā, galvenokārt mistiskajos tekstos. Daudzi klasiskās rabīnu literatūras avoti atzīst pašlaik lietotā ebreju alfabēta vēsturisko izcelsmi. Mistiskos priekšstatos alfabēts tiek uzskatīts par mūžīgu, pirms Zemes pastāvošu, un pašiem burtiem ir svētums un spēks, dažreiz tiktāl, ka vairāki Talmuda (ebreju un ebreju reliģijas primāro likumu grāmata) stāsti ilustrē domu, ka tos nevar iznīcināt.
CIK SAREŽĢĪTA IR EBREJU VALODA?
Saskaņā ar Ārlietu dienesta institūta datiem tiek uzskatīts, ka ebreju valodai ir vajadzīgas 11 000 mācību stundas jeb 44 nedēļas četru vai piecu līmeņu apguvei. Saskaņā ar ACTFL četrām valodu kategorijām ebreju valoda ir trešā grūtākā valoda angliski runājošajiem (sarežģītāka nekā spāņu un vācu valoda, tikpat sarežģīta kā krievu un turku valoda, un mazāk grūtāka nekā tādas valodas kā arābu un ķīniešu valoda). Tāpēc ebreju valodas apguve ir aizraujošs intelektuāls izaicinājums pieaugušajiem bērniem, kas veicina pozitīvu jebkura vecuma studenta domāšanas attīstību. Ņemot vērā faktu, ka ebreju valoda ir viena no senākajām valodām pasaulē, tai ir savs neatkārtojams alfabēts, valodas apguve ir ļoti sarežģīta. Ebreju alfabētam ir daudzus gadsimtus sena vēsture, tas ir unikāls un tam nav analoga nevienā citā valodā, tādēļ jau sākotnēji būs nepieciešams apgūt pilnīgi jaunu alfabētu un citām valodām neraksturīgas rakstu zīmes. Protams, ka visefektīvākā ebreju valodas apguve ir iespējama tikai atrodoties vidē, kur šo valodu lieto ikdienā. Ebreju valodai ir divas formas – mūsdienu ebreju sarunvaloda un liturģiskā valoda. Caur šīm valodas formām ir iespēja iepazīt gan vēsturi, reliģiju, tradīcijas un kultūru. Ebreju valodas pierakstam tekstu raksta no labās uz kreiso pusi, ir daudzas skaņas, kas ir grūti izrunājamas un jaunas citu valodu pratējiem. Ebreju valodai ir līdzība ar citām semītu valodām, tādēļ arābu valodas pratējiem būs vieglāk apgūt šo valodu. Mūsdienu Izraēlas ebreju valoda vai Bībeles ebreju valoda? Bībeles ebreju valoda ir statiska valoda, un tai ir mazāks vārdu krājums, tāpēc tā ir vienkāršāka. Tā arī ir tikai rakstu valoda. Pamatā to ir jāiemācās tikai lasīt. Ja valodas apguves izvēle ir lasīt Svētos Rakstus oriģinālvalodā ar izpratni, to var iemācīties apmēram 18 mēnešos ļoti intensīvās studijās vai divus gadus mazāk intensīvās studijās. Mūsdienu Izraēlas ebreju valoda ir grūtāka. Vislabāk ir doties uz Izraēlu. Ļoti motivēti cilvēki bieži apgūst valodu sešu mēnešu laikā, bet viņi neprot labi rakstīt ebreju valodā. Pēc gada Izraēlā cilvēki var viegli izmantot sarunvalodu, var rakstīt par vienkāršām tēmām un lasīt avīzes ar aptuveni 80% izpratni.
KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ EBREJU VALODĀ?
Trešajā mūsu ēras gadsimtā ebreju valoda tika uzskatīta par mirušu valodu. Vairāk nekā tūkstoš gadus vēlāk, valoda tika atdzīvināta, padarot to par vienīgo veiksmīgi atdzīvināto valodu pasaulē. Mūsdienās ivritā runā aptuveni septiņi miljoni Izraēlas iedzīvotāju un vēl divi miljoni ebreju pārējā pasaulē. Ebreju valoda ir viena no Izraēlas Valsts oficiālajām valodām, otrā ir arābu valoda. Ebreju valodā runā Izraēlā un daudzās ebreju kopienās visā pasaulē, kur ir lielas ebreju kopienas, piemēram, ASV (kur ir vairāk nekā pieci miljoni ebreju), Francijā (aptuveni 490 000 ebreju) un Kanādā (aptuveni 375 000 ebreju). Tajā runā arī ebreju diasporās Beļģijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs.
EBREJU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS
Tulkošanas birojs Skrivanek piedāvā profesionālu tekstu rakstisko un mutisko tulkošanu ebreju valodā un tulkojumus no ebreju valodas latviešu valodā. Tulku komanda jums palīdzēs gan ar regulāriem, gan notariāli apstiprinātiem tulkojumiem. Jebkurai klienta vēlmei mēs noteikti atradīsim nepieciešamo risinājumu un labāko ebreju valodas speciālistu.
Lielākoties nodrošinām tieši tulkojumus fiziskām personām no/uz ebreju valodu. Fiziskām personām veicam personu apliecinošu dokumentu tulkojumus, laulību apliecību, izglītības dokumentu, medicīnas dokumentu u. c. dokumentu rakstveida tulkojumus, kā arī veicam mutiskos tulkojumus no/uz ebreju valodu, piemēram, tiesās.
EBREJU VALODA BIZNESĀ
Ebreju valoda kļūst arvien aktuālāka starptautiskā biznesa pasaulē, un ebreju valodas apguvei ir pragmatiskas priekšrocības, jo Izraēlas ietekme pasaules tirgos turpina paplašināties. Izraēlai ir trešais lielākais NASDAQ biržā kotēto uzņēmumu skaits. Izraēla ir visvairāk atzīta visā pasaulē nākotnes tehnoloģiju nozarē. Izraēla ir „milzis” inovāciju jomā: pasaules līderis pētniecības un attīstības izdevumu un riska kapitāla ieguldījumu jomā, kā arī mājvieta globāliem pētniecības un attīstības centriem, piemēram, Google, Apple un IBM. Ņemot vērā Izraēlas pieaugošo ietekmi un nozīmi, ebreju valodas un mūsdienu laicīgās Izraēlas kultūras pārvaldīšana ir ļoti svarīga studentu un biznesa sakaru nākotnei. Ebreju valoda ir arī vēlama valoda tiem, kuru profesijas izvēle ir valdība, politoloģija un tādas jomas kā diplomātija, izlūkošana un militārā joma. Ņemot vērā arī lielo ebreju kopienu ASV, noteikti ir vērts apgūt ebreju valodu, ja vēlas attīstīt vai uzsākt biznesa attiecības ar uzņēmumiem Izraēlā, kā arī ASV, ja izvēle krīt uz ebreju tautības biznesa partneriem. Pieminams būtu arī fakts, ka izsenis ebreji ir slaveni ar savām biznesa veidošanas prasmēm, tirgus mākslu, tādēļ vien būtu labi zināt kaut pieklājības frāzes ebreju valodā, lai radītu uzticību biznesa partnerim no Izraēlas.
EBREJI LATVIJĀ
Pirmās ebreju apmetnes tagadējās Latvijas teritorijā radās jau 16. gadsimta beigās ar Kurzemes hercogu atļauju, jo viņiem bija nepieciešami cilvēki, kas spēj pārvaldīt finanšu jautājumus. 9. gadsimta vidū Kurzemē dzīvoja jau 23 000 ebreju, kuri uz Latviju bija pārcēlušies no Vācijas. Latvijas austrumu reģionus ebreji sāka apdzīvot 17. gadsimtā, savukārt Rīgā ebreju kopienas veidošanās pirmsākumi datējami ar 18. gadsimta otro pusi.
Ebreju dzīve Latvijā no paša sākuma bija saistīta ar dažādiem ierobežojumiem, kuru dēļ laika gaitā un, uzliesmojot antisemītisma noskaņojumam, daudzi pameta Latviju un devās uz citām valstīm. Pēc Pirmā pasaules kara ebreji kļuva politiski aktīvāki un daži no viņiem tika ievēlēti arī Saeimā un pilsētu pašvaldībās. Tomēr līdz ar Kārļa Ulmaņa nākšanu pie varas ebrejiem atkal nācās saskarties ar virkni ierobežojumu, kuru dēļ bija vērojams nākamais emigrācijas vilnis. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā bija palikuši vien 14 000 ebreju kopienas pārstāvji, kuriem drīz vien pievienojās ebreji no citiem Padomju Savienības reģioniem. Latvijai atgūstot neatkarību, otro elpu ieguva arī ebreju kopienas sabiedriskā dzīve. Ebreju kopienas atsāka darbību vairākās Latvijas pilsētās. 1988. gadā Rīgā tika izveidota Latvijas ebreju kultūras biedrība, kas tagad pazīstama kā Rīgas ebreju kopiena, savukārt 2003. gadā tika dibināta Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome. Šodien Latvijas ebreju kopienā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku un tā ir otra lielākā ebreju kopiena Baltijas jūras reģionā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā. Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.
Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, stipendijas studijām un pētniecības darbam. Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs (izveidots 1998. gadā) nodrošina studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt akadēmiskas zināšanas par ebreju vēsturi, filozofiju, valodu, kultūru un reliģisko domu, piedāvājot lekcijas, gatavojot publikācijas un organizējot pētnieciskas aktivitātes. Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru. Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmiju, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopējām publikācijām. Rīgā 1989. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā Šimona Dubnova vārdā nosauktā Rīgas Ebreju vidusskola, kas bija pirmā no nacionālo minoritāšu skolām Latvijā. Tādējādi šī skola kļuva par īstu leģendu – pirmo vispārējo ebreju skolu bijušās PSRS teritorijā. Ebreju izglītībai Latvijā ir dziļas vēsturiskas saknes: līdz 1940. gadam ebreju bērni varēja mācīties latviešu, ebreju, jidiša un vācu valodā.
EBREJU VALODAS DIENA
Izraēla katru gadu atzīmē ebreju valodas dienu mūsdienu ebreju valodas tēva Eliezera Ben Jehudas dzimšanas dienā. Katru gadu šis datums mainās, jo tiek rēķināts pēc ebreju senā kalendāra. Ebreju valodas atdzimšanai ir neparasts stāsts, kam vēsturē nav līdzīgu. Valoda, kuras saknes ir vairāk nekā 3000 gadu senas tika atdzīvināta pēc gadsimtiem, kuru laikā tā faktiski netika lietota. Pavisam nesen, pirms simt piecdesmit gadiem, ebreju valoda nebija aktīvi runāta valoda. Mūsdienās vairāk nekā 9 miljoni cilvēku runā ebreju valodā, un lielākajai daļai no viņiem tā ir dzimtā valoda. Gadsimtiem ilgi ebreju valoda dzīvoja tikai liturģijā un reliģiskajās ceremonijās visā ebreju diasporā. Katra paaudze tika mudināta apgūt ebreju valodu, lai pārzinātu jūdaisma pamattekstus un dzīves cikla tradīcijas un rituālus. Taču šajos gados valoda pārstāja būt parastas, laicīgās personīgās vai nacionālās dzīves dzīva, elpojoša daļa. Eliezers Ben Jehuda bija senās valodas atdzimšanas un tās pārtapšanas mūsdienu formā pamatlicējs. Šis tālredzīgais valodnieks, kurš dzimis Lietuvā 1858. gadā, ieradās Izraēlā 1881. gadā ar sapni pārveidot ebreju valodu par modernu valodu un padarīt to par valodu, kurā runā katrā Izraēlas mājā. Viņš apmetās uz dzīvi Jeruzalemē un veltīja dzīvi sava sapņa īstenošanai. Ben Jehuda ieviesa vairāk nekā 300 jaunu ebreju vārdu. Kopš tā laika ebreju vārdu krājumam ir pievienoti vairāk nekā 15 000 jaunu vārdu. Ebreju valoda ir bagātīga, pārliecinoša izraēliešu vitalitātes izpausme un tajā pašā laikā dziļā saiknē starp Bībeli un ebreju tautu.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM EBREJU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana ebreju valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums;
- mājaslapu tulkošana;
- ebreju valodas tekstu korektūra;
EBREJU VALODAS KOMBINĀCIJAS:
ebreju–latviešu; latviešu–ebreju; ebreju–lietuviešu; lietuviešu–ebreju; igauņu–ebreju; ebreju–igauņu; angļu–ebreju; ebreju–angļu; krievu–ebreju; ebreju–krievu; poļu–ebreju; ebreju–poļu; ukraiņu–ebreju; ebreju–ukraiņu; čehu–ebreju; ebreju–čehu; vācu–ebreju; ebreju–vācu; spāņu–ebreju; ebreju–spāņu; franču–ebreju; ebreju–franču; itāļu–ebreju; ebreju–itāļu; dāņu–ebreju; ebreju–dāņu; zviedru–ebreju; ebreju–zviedru; norvēģu–ebreju; ebreju–norvēģu; somu–ebreju; ebreju–somu, ebreju–arābu; arābu–ebreju; ebreju–armēņu, armēņu–ebreju; ebreju–baltkrievu, baltkrievu–ebreju; bulgāru–ebreju, ebreju–bulgāru; ukraiņu–ebreju, ukraiņu–ebreju, ebreju–grieķu, grieķu–ebreju; ebreju–gruzīnu; gruzīnu–ebreju; ebreju–hindi; hindi–ebreju; ebreju–holandiešu; holandiešu–ebreju; ebreju–korejiešu; korejiešu–ebreju; ebreju–kurdu; kurdu–ebreju; ebreju–ķīniešu; ķīniešu–ebreju; ebreju–portugāļu; portugāļu–ebreju; ebreju–rumāņu; rumāņu–ebreju; ebreju–slovāku; slovāku–ebreju; ebreju–slovēņu; slovēņu–ebreju; ebreju–turku; turku–ebreju; ebreju–ungāru; ungāru–ebreju u. c.