TULKOJUMI NORVĒĢU VALODĀ / TULKOT NORVĒĢU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOŠANA NORVĒĢU VALODĀ?
Tulkojumu cena no/uz norvēģu valodu tiek noteikta katram darba uzdevumam individuāli. Cenu veido vairākas būtiskās komponentes saskaņā ar tulkošanas biroja Skrivanek Baltic spēkā esošo cenrādi. Mutisko secīgo vai sinhrono tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācija, piemēram, vai pasākumā ir nepieciešams latviešu norvēģu tulks, bet varbūt norvēģu angļu tulks. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Jā, rakstisko un mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz norvēģu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Tulkošanas projektu vadītāji pasūtītājam sniedz detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta uzsākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek tulkošanas biroja spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, gaidīsim jūsu tulkojamo materiālu e-pastā.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NORVĒĢU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana norvēģu valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums norvēģu valodā;
- mājaslapu tulkošana;
- norvēģu valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi norvēģu valodā;
- norvēģu valodas kursi.
Meklējiet valodu risinājumus norvēģu valodā? Sazinieties ar mums!
TULKOJUMI NORVĒĢU VALODĀ / TULKOT NORVĒĢU VALODĀ
CIK MAKSĀ TULKOŠANA NORVĒĢU VALODĀ?
Tulkojumu cena no/uz norvēģu valodu tiek noteikta katram darba uzdevumam individuāli. Cenu veido vairākas būtiskās komponentes saskaņā ar tulkošanas biroja Skrivanek Baltic spēkā esošo cenrādi. Mutisko secīgo vai sinhrono tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācija, piemēram, vai pasākumā ir nepieciešams latviešu norvēģu tulks, bet varbūt norvēģu angļu tulks. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.
VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?
Jā, rakstisko un mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz norvēģu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Tulkošanas projektu vadītāji pasūtītājam sniedz detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta uzsākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek tulkošanas biroja spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, gaidīsim jūsu tulkojamo materiālu e-pastā.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NORVĒĢU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana norvēģu valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums norvēģu valodā;
- mājaslapu tulkošana;
- norvēģu valodas tekstu korektūra;
- tekstu adaptācija un radošo tekstu sagatavošana;
- DTP – grafiskā dizaina pakalpojumi;
- mutiskie tulkojumi norvēģu valodā;
- norvēģu valodas kursi.
Meklējiet valodu risinājumus norvēģu valodā? Sazinieties ar mums!
INTERESANTI FAKTI PAR NORVĒĢU VALODU
Norvēģu valoda ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā \ norvēģi. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 5 miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa dzīvo Norvēģijā. Norvēģu valoda ir Norvēģijas Karalistes oficiālā valoda (līdzās Norvēģijas pirmiedzīvotāju sāmu valodām, kurām ir oficiālās valodas statuss atsevišķās komūnās Ziemeļnorvēģijas un Trendelāgas reģionos. Norvēģu valodu lieto valsts un pašvaldību darbā, plašsaziņas līdzekļos, izglītībā, kultūrā un zinātnē. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu valodas — būkmols (bokmål), kura pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un jaunnorvēģu valoda (nynorsk), kuru 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens. Salīdzinot ar citām valstīm, Norvēģijā izloksnēm ir augsts prestižs sabiedrībā. Citās valstīs izloksnes zūd, vai vismaz to lietošanas jomas ir stipri ierobežotas, turpretim Norvēģijā pat Stūrtinga deputāti, ministri, bīskapi, mācībspēki augstskolās runā savās dzimtajās izloksnēs, arī tādās, kurām agrāk bija zems statuss. Šo iemeslu dēļ Norvēģija pēdējos gados ir ieguvusi atzinību par savu iecietību pret valodas paveidiem, kas mazina nevajadzīgus sociālus un ģeogrāfiskus šķēršļus sabiedrībā. Katram rakstu paveidam ir savas normas, runātā valoda netiek normēta. Izloksnes ir būtiska norvēģu nacionālās un kultūras identitātes daļa. Vairāk izplatīts ir būkmols, bet jaunnorvēģu valodu lieto 10–13 % norvēģu. Jaunnorvēģu valodas runātāju skaits nav liels, tomēr, ņemot vērā izlokšņu augsto prestižu sabiedrībā un kultūrā, samērā stabils. Tajā runā galvenokārt Rietumnorvēģijā un Austrumnorvēģijas kalnu rajonos. Mācības šajā valodā izvēlējušies apgūt ap 12 % skolēnu (2018. gada dati), apmēram 10‒12 % tajā runā ikdienā. No 356 pašvaldībām 90 pašvaldības dokumentācijā lieto jaunnorvēģu valodu, 148 ir neitrālas, kas praksē nozīmē būkmola lietojumu (2020. gada dati). Skolēniem jāapgūst un jākārto eksāmens abās rakstu valodās. Viņi var izvēlēties savu apmācības pamata rakstu valodu. Norvēģu valoda ir attīstījusies no senskandināvu valodas (m. ē. 2.–5. gs.), kurā lietoja rūnu rakstu un kurā runāja Skandināvijas teritorijā dzīvojošie cilvēki. Galvenās liecības ‒ rūnu rakstu pieminekļi ‒ datējami ar 2. gadsimtu. Valodas pārmaiņas (6.–8. gs.) izraisīja trīs atzarojumu rašanos. Vikingu periodā (9.‒14. gs.), sadaloties senskandināvu valodai, radās sendāņu, sennorvēģu un senzviedru valoda. Šajās valodās runāja daudz lielākā areālā nekā mūsdienās. Sākot ar 9. gadsimta vidu, Islandē un Fēru salās ieceļojošie norvēģu vikingi, galvenokārt no valsts rietumu daļas, kolonizācijas rezultātā ieviesa savu sennorvēģu valodu, no kuras vēlāk izveidojās islandiešu un fēru valoda. Sennorvēģu valodā runāja gan Norvēģijā (no 8. gs.), gan Islandē (no 9. gs. līdz 14. gs. vidum). Mūsdienās, pateicoties islandiešu valodas relatīvajam nemainīgumam, islandieši spēj lasīt tekstus sennorvēģu valodā.
Līdz ar kristietības ienākšanu Norvēģijā 11. gadsimtā sennorvēģu valodā sāka lietot latīņu alfabētu, kas pakāpeniski aizstāja rūnu rakstu. Galvenās liecības ‒ ar roku rakstīti reliģiska satura teksti un likumu kodeksi ‒ datējami ar 12. gadsimtu, skaldu dzeja un Islandē radītie galvenie sennorvēģu daiļdarbi – sāgas un edas ‒ pierakstīti 13. gadsimtā. Kad Norvēģija vēlīnajos viduslaikos kļuva par Dānijas sastāvdaļu, norvēģu rakstu valodu pakāpeniski pārstāja lietot. Lai gan šajā laikposmā vairs nebija norvēģu rakstu valodas, norvēģi runāja valodā, kas būtiski neatšķīrās no mūsdienu norvēģu izloksnēm. Norvēģu runātā valoda turpināja pastāvēt un attīstīties. 18. gadsimta beigās norvēģu inteliģences vidū auga nacionālā pašapziņa. Juku laikos pēc Napoleona kara 1814. gada 17. maijā Eidsvollā tika pieņemta Norvēģijas konstitūcija. Tanī pašā gadā Norvēģija kļuva par autonomu valsti personālūnijā ar Zviedriju. Lai gan dāņu valoda ir radniecīga un līdzīga norvēģu valodai, jaunajā politiskajā situācijā tā bija kļuvusi par ārzemju valodu. Izveidojās trīs dažādi uzskati:
1) nepieciešams norvēģizēt dāņu rakstu valodu;
2) vēlams paturēt dāņu rakstu valodu, lai nepārrautu kultūras sakarus ar Dāniju;
3) jāizveido jauna rakstu valoda, pamatojoties uz kādas senas izloksnes.
Otrais uzskats neguva sevišķi lielu atbalstu, bet no pirmā uzskata izveidojās būkmols, un no trešā – jaunnorvēģu valoda.
JAUNNORVĒĢU VALODAS IZVEIDE
Ivars Osens (Ivar Aasen (1813.–1896.)) izveidoja jaunnorvēģu valodu, pamatojoties uz norvēģu izloksnēm. Osenam piešķīra ceļojuma stipendiju, kuru viņš izmantoja triju gadu laikā, apbraukādams gandrīz visu Norvēģiju un krādams valodas materiālus. Pamatojoties uz šiem materiāliem, viņš 1848. gadā izdeva norvēģu valodas gramatiku un 1850. gadā vārdnīcu. Izmantojot dialektu materiālu, viņš vēlējās izveidot rakstu valodas normu. Tā parādās iepriekšminēto darbu jaunizdevumos 1864. gadā gramatikā un 1873. gadā vārdnīcā. Galvenais rakstu valodas izveides princips bija izlokšņu salīdzināšana. Šaubu gadījumos viņš izvēlējās to formu, kas tuvāka sennorvēģu valodai. Ideja par kādas jaunas rakstu valodas ieviešanu var likties visnotaļ nereālistiska. Iemesls, kāpēc jaunnorvēģu valoda tomēr kļuva par dzīvu rakstu valodu, nevis par kādu neveiksmīgu lingvistisku eksperimentu, ir tas, ka to sāka izmantot presē, literatūrā un teātros. Jaunnorvēģu valodas apgādu Det Norske Samlaget dibināja 1868. gadā, vēl tagad tas ir viens no lielākajiem apgādiem. Visas grāmatas, ko tas izdod, ir jaunnorvēģu valodā. Šī jaunā valoda nebija domāta tikai „savējiem”, bet visai sabiedrībai, un tas, šķiet, bija svarīgs faktors jaunnorvēģu valodas akceptēšanā un cienīšanā.
BŪKMOLS
Būkmols (norvēģu: bokmål — ‘grāmatu valoda’), līdz 1929. gadam pazīstams kā riksmols, ir viena no divām norvēģu standarta valodām. Tāpat kā otra standarta valoda (jaunnorvēģu valoda), tā būtībā ir rakstu valoda, jo lielākā daļa norvēģu runā dialektos, kuri dažādās pakāpēs atšķiras no rakstītās valodas. Būkmols ir tuvs dāņu valodai, no kuras tas 19. gadsimtā daļēji aizgūts. Būkmols no divām norvēģu rakstībām ir visplašāk izmantotā rakstība valstī. Būkmolu lieto aptuveni 85-90 % Norvēģijas iedzīvotāju. Izņēmums ir Rietumnorvēģija, kur vairākums izmanto jaunnorvēģu valodu. Arī ārzemju studentiem visbiežāk māca būkmolu. Vecais rakstības standarts, pazīstams kā riksmols, vairs nav oficiālas valodas statusā, bet pagātnē to plaši izmantoja laikraksti un rakstnieki. Dānijas-Norvēģijas ūnijas laikā (1536.–1814.) Norvēģijā oficiālā valoda bija dāņu valoda. Arī Norvēģijas pilsētu, sevišķi galvaspilsētas Kristiānijas (tagad Oslo), intelektuālā elite šajā laikā izmantoja dāņu rakstību. 1899. gadā radās riksmola kustība, kuras rezultātā 1907. gadā tika nodibināta Riksmola biedrība. Riksmols bija pielāgota dāņu rakstība. 1907. un 1917. gadu reformas formalizēja riksmolu un 1907. gads tiek uzskatīts par riksmola atdalīšanās no dāņu valodas gadu. Nosaukums būkmols riksmola vietā tika oficiāli pieņemts 1929. gadā. 1917. un 1938. gadu valodas reformas pavirzīja būkmolu tuvāk jaunnorvēģu valodai ar nolūku kādreiz nākotnē apvienot abus valodu veidus kopnorvēģu (norvēģu: samnorsk) valodā. Pēc Otrā pasaules kara situācija mainījās, būkmola kustībai sākot uzstāties pret konverģenci, un 1981. gada reforma padarīja būkmolu konservatīvāku.
NORVĒĢU ALFABĒTS
Dāņu un norvēģu alfabēts, ir balstīts uz latīņu alfabētu, un kopš 1917. gada (norvēģu valodā) un 1948. gada (dāņu valodā) sastāv no šādiem 29 burtiem — visi 23 latīņu burti, kā arī J, W, U, Æ, Ø un Å. Abos valodas paveidos ir 35 fonēmas: deviņi patskaņi /i, e, æ, a, å, o, u, y, ø/; seši divskaņi /au, ei, øy/ (senskandināvu), /oi, ui/ (aizguvumos), /ai/; 20 līdzskaņi /b, d, f, g, h, j, k, kj, l, m, n, ng, p, r, s, sj, t, v/. Visi patskaņi var būt gan īsi, gan gari. Burti C, Q, W, X un Z netiek izmantoti vietējo vārdu pareizrakstībā. Tos reti izmanto norvēģu valodā, kur aizņēmuma vārdu ortogrāfija parasti ir pielāgota dzimtajai skaņu sistēmai. Un otrādi, dāņu valodā ir lielāka tendence saglabāt aizgūto vārdu oriģinālo rakstību. Jo īpaši „c”, kas apzīmē /s/, dāņu valodā gandrīz nekad netiek normalizēts uz „s”, kā tas visbiežāk notiek norvēģu valodā. Daudzi vārdi, kas sākotnēji atvasināti no latīņu saknēm, saglabā burtu „c” dāņu rakstībā, piemēram, norvēģu sentrum pret dāņu centrum. Rakstībā ievēro fonētisko un etimoloģisko principu un lieto latīņu alfabētu, kas papildināts ar trīs patskaņiem æ, ø, å. Burts å ortogrāfijā ieviests 1917. gadā pareizrakstības reformu rezultātā, aizstājot burtkopu aa. Jaunais burts nāk no zviedru alfabēta, kur tas ir oficiāli izmantots kopš 16. gadsimta. Mūsdienās šī burtkopa saglabājusies personvārdos. Atšķirība starp dāņu-norvēģu un zviedru alfabētu ir tāda, ka zviedru valodā Æ vietā tiek izmantots variants Ä un Ø vietā variants Ö, līdzīgi kā vācu valodā. Arī šo trīs burtu salīdzināšanas secība zviedru valodā ir atšķirīga: Å, Ä, Ö. Æ un Ä ir sakārtoti kopā visās skandināvu valodās, kā arī somu valodā, tāpat arī Ø un Ö. Pašreizējā dāņu un norvēģu valodā burts W tiek atpazīts kā atsevišķs burts no V.
CIK SAREŽĢĪTA IR NORVĒĢU VALODA?
Svešvalodas apgūšana vienmēr būs laikietilpīgs process, jo mēs ne tikai papildinām savas zināšanas, bet iegūstam jaunu informāciju par kādu tautu, valsti, viņu kultūru un tradīcijām. Tāpat kā zviedru un daudzas citas skandināvu valodas, arī norvēģu valoda ir viena no visvieglāk apgūstamajām valodām angliski runājošajiem. Tāpat kā zviedru un holandiešu valodā, arī norvēģu valodā runājošie bieži pārvalda angļu valodu, un dažreiz var būt grūti praktizēt. Norvēģu valodai ir daudz radniecīgu vārdu un gramatikas iezīmju ar angļu valodu, tāpēc pamatus nebūs grūti apgūt. Vārdu secība teikumā neatšķiras no angļu valodas teikumu uzbūves. Ja valodas interesents runā holandiešu vai vācu valodā, būs diezgan viegli iemācīties norvēģu valodu. Iemesls ir tas, ka norvēģu valoda ir ziemeļģermāņu valoda, un tās gramatiku var uzskatīt par vācu valodas gramatikas vienkāršotu versiju. Holandiešu valoda rakstiskā veidā ir ļoti tuva norvēģu valodai, taču runātās valodas ir ļoti atšķirīgas. Vislielākais pārbaudījums norvēģu valodas apguvē varētu būt uzsvars. Nepareizi lietojot uzsvaru vārda izrunā, var gadīties tā, ka tiek pateikts vārds ar pavisam citu nozīmi. Ir daži burti, kuri tiek izrunāti dažādi, atkarībā no tā, kur tie atrodas vārdā. Norvēģu valodai ir daudz radniecīgu vārdu rakstības ziņā ar angļu valodu, bet patiesībā šiem vārdiem ir pavisam cita nozīme, piemēram:
angliski gift – dāvana, norvēģiski gift – precējies, inde;
angliski and – un, norvēģiski and – pīle.
Pēc Ārlietu dienesta institūta datiem, ir nepieciešamas aptuveni 575 stundu nodarbības (jeb 23 nedēļas), lai varētu diezgan brīvi runāt norvēģu valodā. Ja rodas iespēja atrasties vidē un dzīvot tur, kur norvēģu valoda ir dzimtā valoda, tad var brīvi sarunāties norvēģu valodā jau pēc viena gada. Bet viss, protams, ir atkarīgs no paša vēlmes, apņēmības, valodu izpratnes un laika resursu izmantošanas.
KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ NORVĒĢU VALODĀ?
Vienīgā valsts, kurā norvēģu valoda ir oficiālā valoda, bez pārsteigumiem ir Norvēģija. Norvēģijā ir arī vēl viena oficiālā valoda − sāmu, kurā runā Ziemeļnorvēģijas sāmi. Taču sāmu valoda nav ziemeļģermāņu valoda, tāpēc tā nav abpusēji saprotama ar norvēģu valodu. Gandrīz visi Norvēģijas iedzīvotāji, kuru skaits pārsniedz 5 miljonus, runā norvēģiski. Vienīgā cita valoda, kas ir plaši pārstāvēta valstī, ir angļu valoda, kurā runā aptuveni 4 300 000 cilvēku. Gandrīz visi tie, kas Norvēģijā runā angliski, to apguva kā otro valodu. Citās valstīs, izņemot Norvēģiju, nav daudz norvēģu valodas runātāju. Spānija ir viena no lielākajām kopienām ar aptuveni 50 000 norvēģu, no kuriem daudzi pārcēlās uz turieni pēc aiziešanas pensijā. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo aptuveni 40 000 norvēģu valodā runājošo, un norvēģus var atrast arī vietām visā Eiropā. Zviedrijā un Dānijā ir pietiekami daudz norvēģu valodas runātāju, jo norvēģu, zviedru un dāņu valodu savstarpējā saprotamība ļauj viegli apgūt šīs valodas.
NORVĒĢU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS
Skrivanek norvēģu valodas tulku un tulkotāju komanda strādā gan ar tipveida, gan sarežģītiem tehniska vai medicīniska satura dokumentu tulkojumiem, kā arī parūpēsies par notariāli apliecinātiem tulkojumiem uz vai no norvēģu valodu. Nodrošinām arī tekstu norvēģu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu. Protams, valodas speciālisti var sniegt informāciju par kultūras atšķirībām, lietišķo etiķeti, vēsturi un tradīcijām. Visi tulkotāji, tulki, korektori un redaktori ir parakstījuši konfidencialitātes līgumu, tādēļ jūs droši varat uzticēt mums savu dokumentu oriģinālus – par to drošību ir padomāts!
Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no/uz norvēģu valodu – mājaslapu satura tulkojumus un adaptāciju, e-komercijas tekstu, reklāmas saukļu, digitālā mārketinga tekstu, sadarbības līgumu, uzņēmējdarbības dokumentācijas tulkojumus, tehnisko tekstu tulkošanu. Veicam arī secīgo un sinhrono tulkošanu lietišķās vai cita veida sarunās, konferencēs un citos pasākumos. Piedāvājam arī mutisko secīgo un sinhrono tulkošanu norvēģu valodā tiešsaistē − Zoom vai jebkurā citā platformā.
Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. dokumentu tulkojumus.
NORVĒĢU VALODA BIZNESĀ
Norvēģija ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē un tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits tajā ir vien ap 5 miljoniem cilvēku. Norvēģija ir ļoti neatkarīga un tai patīk pašai kārtot savas lietas, tāpēc tā joprojām vēl nav pievienojusies Eiropas Savienībai. Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina ir EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas) un kopējās ES/EBTA ekonomiskās zonas un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis. Norvēģija un Islande, kas nav ES dalībvalstis, ir Šengenas vīzu līguma dalībvalstis. Tas nozīmē, ka Norvēģijas iedzīvotāji bauda tādu pašu ceļošanas brīvību, kā ES dalībvalstu pilsoņi. Ir zināms, ka norvēģi ir ļoti patriotiski un lepojas ar savu valsti. Viņi gandrīz noteikti domā, ka Norvēģijai ir lielāka nozīme pasaules arēnā nekā patiesībā. Norvēģu valoda ir galvenā valoda, bet tālajos ziemeļos sāmiem ir sava valoda, kas pilnīgi atšķiras no norvēģu valodas. Norvēģi vienmēr ir novērtējuši svešvalodu zināšanas. Tā kā viņu valoda ir tik maza, viņi ir spiesti mācīties citas valodas, lai sazinātos ar visu pārējo pasauli. Gandrīz visi norvēģi runā izcilā angļu valodā. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, norvēģi ir pazīstami ar labām angļu valodas zināšanām. Daudziem norvēģiem patīk izrādīt savas prasmes saskarsmē ar vāciski runājošajiem, tādēļ lielākā daļa norvēģu lieto arī vācu valodu. Pēdējo gadu laikā norvēģu studentu vidū ir vērojama tendence izvēlēties spāņu valodu kā svešvalodu. Veicot darījumus ar norvēģiem, ir gudri paturēt prātā, ka norvēģi ir neformāli cilvēki. Viņi varētu radīt iespaidu, ka ir auksti un attālināti, taču tas ir tikai tāpēc, ka viņi ir kautrīgi un parasti nerunā ar svešiniekiem. Viņiem patīk rīkoties profesionāli un, veicot uzņēmējdarbību, kontrolēt savas personīgās jūtas. Parasti norvēģiem ir vajadzīgs laiks, lai atvērtos un izveidotu kontaktu ar ārvalstniekiem. Bet, kad viņi beidzot to izdarīs, sadarbība būs ilgstoša. Norvēģi ir aizdomīgi pret cilvēkiem, kuri sākumā ir pārāk atvērti un pretimnākoši, un uzskata, ka tas ir viltīgi un virspusēji.
Veicot uzņēmējdarbību, norvēģiem patīk aprobežoties ar dažām minūtēm, un pēc tam ķerties pie lietas. Viņiem nepatīk tērēt laiku, runājot par lietām, kam nav jēgas. Norvēģi augstu vērtē punktualitāti un pieturēšanos pie plānotā grafika, par ko iepriekš vienojas. Viņi labprātāk nestrādā virsstundas, un, ja problēma nav atrisināta līdz pulksten 16 piektdienas pēcpusdienā, labāk to vienkārši atstāj uz pirmdienas rītu. Zināms, ka norvēģi savu profesionālo dzīvi nodala arī no privātās. Kad tikšanās ir beigusies, viņi parasti iet katrs savu ceļu un, visticamāk, neuzaicinās uz mājām jaunu biznesa partneri. Norvēģi uzliek ļoti augstu cenu savai privātajai dzīvei, un viņi novērtē laiku kopā ar draugiem un ģimeni. Nedēļas nogalēs viņiem patīk atrauties no ikdienas stresa, tātad lielākajai daļai pieder hytte, kas ir mājiņa/kalnu māja, kas atrodas idilliskā vietā pie dabas. Viņiem patīk savas kalnu nogāzes, ezeri un kalni, un viņi ir milzīgi kalnu pastaigu, pārgājienu un makšķerēšanas cienītāji. Tātad norvēģu valoda nespēlē lielu lomu pasaules biznesa arēnā, bet tai ir liela nozīme, ja vēlaties kļūt par uzticamu biznesa partneri vai veidot savu biznesu Norvēģijā. Biznesa darījumus norvēģi būs gatavi atrunāt angliski, arī vāciski, bet, ja potenciālajam sadarbības partnerim būs norvēģu valodas zināšanas, tad veiksme biznesa attīstīšanā šajā bagātajā un ekonomiski perspektīvajā valstī būs garantēta.
NORVĒĢIJAS UN LATVIJAS SADARBĪBA
Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības un militārajā jomā, kultūrā un ekonomiskā. Norvēģija ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības. Norvēģijā darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā, informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanu, un iespējām realizēt investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai. Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Sadarbība notiek starp bibliotēkām un rakstniecības organizācijām, teātriem, mūziķiem, kino veidotājiem, dizaineriem, festivālu organizatoriem, vizuālo mākslu pārstāvjiem, muzeju speciālistiem, kultūrizglītības iestādēm, un daudzu citu ar kultūras jomas profesiju pārstāvjiem. Ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs, un Jāņa Akuratera muzejs, kur sadarbības partneris bija Lillehammeres muzeju apvienība. Tāpat ar finanšu instrumenta daļēju atbalstu atjaunota arī Rēzeknes Zaļā sinagoga. Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros. Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Norvēģu valodu apgūst trīs Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēni – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Ķengaraga vidusskolā un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Latvijas izglītības iestāžu un citas organizācijas sadarbojas ar Norvēģijas atbilstošām organizācijām Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas „Erasmus+” un „Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros. Latviju un Norvēģiju aizsardzības jomā vieno dalība Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā − NATO. Vēsturiski Norvēģija sniegusi nozīmīgu atbalstu Latvijas aizsardzības nozares attīstībā, palīdzot modernizēt Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus, palīdzot izveidot Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu. Notiek arī pastāvīga sadarbība starp Speciālo uzdevumu vienībām. Norvēģija atbalsta ar pasniedzējiem Baltijas Jūras Spēku Starptautisko kursu Latvijā un Baltijas Aizsardzības koledžu − BALTDEFCOL. Norvēģija arī dāvinājusi Latvijai militāro ekipējumu. Abu valstu bruņotie spēki piedalījušies mācībās gan Latvijā, gan Norvēģijā. NATO drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros Latvijā uzturējušies Norvēģijas bruņotie spēki, kas piedalījušies arī Latvijas valsts proklamēšanas dienas parādēs. Norvēģijas Gaisa Spēku lidmašīnas vairākkārt piedalījušās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā. Norvēģijas Karalistes vēstniecība atrodas Rīgā, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2018. gada 4. septembra ir Kristians Ēdegors (Kristian Ødegaard). Vairāk par Norvēģijas un Latvijas sadarbību lasiet vēstniecības mājaslapā.
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NORVĒĢU VALODĀ:
- dažādu dokumentu tulkošana norvēģu valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- notariāli apliecināts tulkojums norvēģu valodā;
- mājaslapu tulkošana;
- norvēģu valodas tekstu korektūra;
NORVĒĢU VALODAS KOMBINĀCIJAS:
norvēģu–latviešu; latviešu–norvēģu; norvēģu–lietuviešu; lietuviešu–norvēģu; igauņu–norvēģu; norvēģu–igauņu; angļu–norvēģu; norvēģu–angļu; krievu–norvēģu; norvēģu–krievu; poļu–norvēģu; norvēģu–poļu; ukraiņu–norvēģu; norvēģu–ukraiņu; čehu–norvēģu; norvēģu–čehu; vācu–norvēģu; norvēģu–vācu; spāņu–norvēģu; norvēģu–spāņu; franču–norvēģu; norvēģu–franču; itāļu–norvēģu; norvēģu–itāļu; dāņu–norvēģu; norvēģu–dāņu; zviedru–norvēģu; norvēģu–zviedru; norvēģu–norvēģu; norvēģu–norvēģu; somu–norvēģu; norvēģu–somu u. c.